Graudaugu viendīgļlapju herbicīds
Svarīgi izvērtēt arī agrā herbicīda lietošanas nepieciešamību. Ja rudens sēšana notikusi savlaicīgi un nav veikta nezāļu ierobežošana, iespējams sējums var būt ļoti nezāļains. Tā kā nezāles konkurē ar kultūraugiem uz barības vielām, uz gaismu un vietu, tās būtiski ietekmē kviešu attīstību un ražu. Gadījumā, ja sējums ir nezāļains, kopā ar augu augšanas regulatoru vajadzētu lietot kādu no herbicīdiem viendīgļlapju nezālēm.
Galvenā uzmanība, jāpievērš viendīgļlapju nezāļu ierobežošanai, piemēram, parastai rudzusmilgai (Apera spica-venti), vējauzai un lāčauzai (Bromus ģ.) kas dažos reģionos ir plaši izplatītas. Vairāki herbicīdi ir īpaši efektīvi cīņā pret sadīgušām viendīgļlapju nezālēm labības sējumos. Nezālēs tie iekļūst caur augsni un to lapām, rezultātā strauji apturot nezāļu attīstību un neatstājot negatīvu ietekmi uz pēckultūru. Labākais laiks herbicīda lietošanai ir, kad visa vējauza ir sanākusi, jo zinām, ka vējauza (Avena fatua) dīgst pakāpeniski. Vējauza mūsu sējumos ir ļoti izplatīta, atceroties 2013/2014.gada ziemu, kad nepārziemoja 90 % no ziemājiem un trūkstot vasarāju sēklai tika iesēts viss, pat netīrīta sēkla, tad tā gada vasarā bija redzama milzīga vējauzas invāzija.
Vējauza (Avena fatua)
Tikpat nozīmīga viendīgļlapju nezāle ir parastā rudzusmilga, kura ir sastopama visos augsnes tipos. Šīs nezāles ierobežošanai ir pieejami vairāki herbicīdi, kurus paredzēts lietot rudenī vai pavasarī. Protams, lai herbicīds labi nostrādātu ir jāņem vērā meteoroloģiskie apstākļi, preparāta deva, lietošanas laiks, utt. Labāku herbicīda efektivitāti uz rudzusmilgu var iegūt, ja herbicīds tiek lietots nezāļu agrīnā attīstības stadijā, proti, rudenī. Ir tādi herbicīdi, kuri jālieto rudenī pēc kultūrauga sējas, pirms nezāļu sadīgšanas, bet, jāatceras viens, ka šajā gadījumā augsnes apstrādei ir jābūt perfektai, nedrīkst būs pārmērīgi cilains, daudz salmu augsnes virskārtā, kā rezultātā herbicīda efektivitāte būs samazināta. Tāpat jāņem vērā pie herbicīdu izvēles tas, ka augi nedrīkst būt cietuši no sausuma, stresa, slimību vai kaitēkļu izraisītu bojājumu gadījumos.
Rudzusmilga (Apera spica-venti)
Latvijas laukos it sevišķi vasarājos tikpat nozīmīga īsmūža viendīgļlapju nezāle ir Parastā gaiļsāre (Echinochloa crusgalli). Latvijā šī nezāle ienākusi ar sēklas materiālu. Bieži sastopama mistrās, applūdušās vietās vai tādās vietās, kur ir izsaluši, izslīkuši ziemāji. Parastā gaiļsāre ne tikai negatīvi ietekmē graudaugu un citu kultūraugu ražu, bet arī ir saimniekaugs vairākām graudaugu slimībām – melnplauku, fuzariozes, sakņu puves izraisītājiem.
Parasto gaiļsāri svarīgi ierobežot tās agrīnā attīstības stadijā, pirms kultūraugu sadīgšanas vai īsi pēc tam. Latvijas tirgū ir pieejami vairāki herbicīdi parastās gaiļsāres ierobežošanai, bet šie herbicīdi ir jāmaina, lai neveidojas nezāļu rezistence. Protams, būtiski ir ievērot arī augu maiņu, kas var kavēt gaiļsāres izplatību.
Lāčauzai (Bromus ģ.)
Nobeigumā jāatgādina, ka augu aizsardzības līdzeklis jālieto atbilstoši prasībām. Pirms lietošanas vienmēr izlasiet marķējumu un informāciju par līdzekli.
