INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Ventspils novada Ances pagasta SIA Jāņlejas

Ventspils novada Ances pagasta SIA Jāņlejas apsaimnieko ap 1000 hektāru zemes un audzē ap 1000 liellopu, no kuriem puse ir slaucamās govis. Pašu spēkiem pakāpeniski veidotais ganāmpulks ir ļoti produktīvs – gada vidējais izslaukums no govs ir 13 300 kilogramu, kas ir viens no labākajiem rādītājiem valstī.

Jāņlejas ir Kuģenieku ģimenes uzņēmums, kuru savulaik dibināja Ainars un Antra, bet tagad saimniecības darbībā aktīvi piedalās arī viņu dēli Sandis un Artis. Visi svarīgākie lēmumi tiek pieņemti kopīgi, taču Antras pārziņā ir lopkopība un finanses, bet Ainars ar dēliem pārsvarā nodarbojas ar tehniku un augkopību.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, attīstību un pieredzi ar tehniku stāsta Ainars Kuģenieks kopā ar dēliem Sandi un Arti.

- Saimniecību dibinājām 1997. gadā, kad tika likvidēts vietējais kolhozs un dalīja pajas. Mums tika piena komplekss ar 70 govīm, bet bez jebkādas tehnikas. Tolaik vēl audzējām arī dārzeņus, kurus pārdevām Ventspils tirgū. Taču tas drīz vien kļuva pavisam neienesīgi un atceros, ka pēdējā gadā gandrīz visu ražu izbarojām lopiem. No 70 sākotnējām govīm atstājām 40 un tad pamazām sākām attīstīt piena lopkopību. Toreiz bija ap 150 – 200 hektāru zemes.

Vecais piena komplekss šo gadu laikā ir vairākas reizes atjaunots un paplašināts. Pašlaik ir 450 slaucamas govis un vēl ap 500 jaunlopi un teles. Visas govis ir Holšteinas melnraibās, pašu izaudzētas no sākotnējā Latvijas brūno ganāmpulka. Vidējais izslaukums no govs ir 13 300 kilogramu. Plānojam ganāmpulku palielināt līdz 500 slaucamām govīm. 2010. gadā tika uzstādīts GEA slaukšanas karuselis ar 36 vietām un ar Apollo dezinfekcijas sistēmu. Slaukšana notiek trīs reizes dienā. Pie fermas ir lopbarības cehs, kurā paši gatavojam un uzglabājam barības maisījumus – iepērkam tikai sastāvdaļas.

Pašlaik apsaimniekojam ap 1000 hektāriem, no kuriem mazāk nekā pusi platību nomājam, bet pārējais ir pašu īpašumā. Ceturto gadu esam pievērsušies arī graudkopībai – visa raža paliek lopbarībai. Taču tagad mums pārklājas divas nozares un darbi jāplāno vēl rūpīgāk, lai visu varētu izdarīt laikā. Pēc iepriekšējo divu gadu šausmām, kad pamatīgi cietām vispirms no pārmērīga slapjuma, bet tad no sausuma, šogad ziemāji ir labi pārziemojuši un pagaidām viss izskatās diezgan cerīgi. Pērn pat bijām spiesti iegādāties lauku laistīšanas sistēmu. Labi, ka mums ir upīte, tā ka vismaz ir kur ņemt ūdeni. Ap 330 hektāru šogad aizņem graudaugi – ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasaras tritikāle, kā arī rapsis. 150 hektāru platībā ir kukurūza, ap 400 hektāru ir sētie zālāji un pārējās ir dabīgās pļavas.

Augsnes pārsvarā ir smilšainas. Lauki izvietoti Ances, Popes un Puzes pagastos. Tālākais lauks atrodas 15 kilometru attālumā no saimniecības centra. Popē ir 2017. gadā būvētā caurplūdes tipa kalte Tornum TK9, kas tiek kurināta ar gāzi. Jauno kalti salikām kopā pašu spēkiem. Tagad ir labi, ka savus graudus varam paši izkaltēt.

Kopā ar pašiem uzņēmumā ir nodarbināti ap 30 cilvēku. Pie tehnikas strādā 7 – 8 cilvēki, bet sezonā nāk talkā vēl pāris strādnieku.

Sākumā saimniecībā bija Valtra traktori, no kuriem daži kalpo vēl šodien. Ir bijušas T1, T2 un T3 sēriju Valtras. Vispār ir pieredze ar dažādu marku demo un nomas traktoriem. Tagad pakāpeniski esam pārgājuši uz Fendt traktoriem. Uzskatu, ka tiem ir ļoti laba un komfortabla kabīne, patīk Vario pārnesumkārba un esam jau ļoti pieraduši pie automātiskās stūres. Tas viss atvieglo garās darba stundas un padara darbu patīkamāku. Mēs ar dēliem paši arī strādājam ar tehniku, piemēram, paveicam visus sējas darbus.

Tehnikas parkā pašlaik vēl ir pirmais Rietumu markas traktors saimniecībā, kuru pirkām ar Sapard atbalstu – Valmet 6750, kuram tagad ir 22,5 tūkstoši motorstundu. Mums patīk vecās Valtras, jo tās ir labas un uzticamas. Tādēļ pirms dažiem gadiem ārzemēs izsolēs nopirkām trīs Valtra traktorus: 8350, 8550 un 8950 modeli, kas ražoti ap 2000. gadu. Savedām tos kārtībā un nokrāsojām koši zaļā krāsā. Palīgdarbos kūtī ir vēl viena Valtra. Vispār mēs diezgan daudz tehnikas esam nopirkuši dažādās ārvalstīs – paši sameklējam pēc sludinājumiem vai izsolēs.

Traktoru parkā vēl ir Claas Axion 810 (2015), kā arī četri Fendt: 936. modelis (2007), kuram pie 10 tūkstošiem motorstundu nācās nomainīt motoru, 826. un 828. modelis (abi 2018), kā arī šopavasar jauniegādātais 724. modelis. Tas ir īpašs traktors, ne tikai tādēļ ka ir ļoti labi aprīkots, bet arī tādēļ, ka ir jubilejas 100. Fendt traktors, kuru vietējais dīleris Valtek ir pārdevis Latvijā. No Valtek mums pašlaik nomā ir arī Fendt 930 Vario. Augsnes apstrādes un sējas darbos traktoriem izmantojam dubultos riteņus.

Tehnikas parkā ir arī divi Claas kombaini. Claas Lexion 550 (2005) ar 6,6 metru hederu iegādāts pirms trīs gadiem, bet Claas Lexion 750 (2011) ar 9 metru hederu ir aprīkots ar kāpurķēdēm. Lopbarības sagatavošanai 2014. gadā nopirkām jaunu pašgājējsmalcinātāju Claas Jaguar 940. Tam ir divi hederi – viens kukurūzas novākšanai, otrs zālāju pacelšanai. Mums ir Orbis kukurūzas heders, taču uzskatu, ka Kemper firmas ražojums noteikti būtu bijis labāks.

Šogad diezgan daudz augsni kaļķojām ar kūtsmēslu izkliedētājpiekabi Bergmann TSV-2050, kas der arī kaļķim.

Izmantojam kukurūzas vagotāju Carre ar slāpekļa iestrādi Feritilocx. Slāpeklis pa caurulītēm tiek pievadīts uz lemesīti un nonāk augam pie pašas saknes. Šo tehnoloģiju noskatījām Hanoveres izstādē. Kukurūzas vagošanai Valtra traktors tiek aprīkots ar īpašiem šauriem riteņiem. Vēl mums ir arī rušinātājs Econet.

Veco un daudz ekspluatēto Kverneland četrkorpusu arklu ar pagarināto rāmi savulaik pirkām kopā ar pirmo Valmet traktoru. Piekabināmais seškorpusu arkls Lemken Diamant iegādāts kopā ar sešmetrīgo sējmašīnu Lemken Solitair 9 un Rubin diskiem – tai dubļos var uzlocīt sānu sekcijas un labāk izbraukt. Vēl ir četrmetrīga Lemken Solitair 9 sējmašīna ar frēzi, kas tagad stāv rezervē. Savukārt pieckorpusu arklam Lemken Juwel 8 ir elektroniska regulēšana, taču nav akmeņu aizsardzība.

Pēc aršanas laukus apstrādājam ar divām paštaisītām šļūcēm. Zālājiem obligāti vajag nošļūkt. Tad, ja nepieciešams strādājam ar Väderstad NZ9 kultivatoru. Zālājus un rapsi sējam ar sešmetrīgo sējmašīnu Väderstad Biodrill, kas uzstādīta uz diskiem. Kukurūzu sējam ar sešu rindu uzkarināmo sējmašīnu Väderstad Tempo. Dziļirdinātājs Western iegādāts 2018. gadā.

Pirms pāris gadiem nopirkām jaunu 24 metru, četru tonnu miglotāju Hardi, taču tam kā nākas nedarbojās sekciju kontrole, kamēr neuzlikām ISOBUS vadību. Diemžēl tieši tajā laikā nomainījās Hardi vietējais dīleris un tādēļ radās zināmi sarežģījumi. Amazone ZA-TS 4200 Hydro minerālmēslu izkliedētāju arī pirktām jaunu – ļoti ražīga un precīza mašīna.

Zālāju pļaušanai izmantojam divas Krone pļaujmašīnu trīskāršās kombinācijas. Ar tām esam ļoti apmierināti – izturīgas un uzticamas. Ir arī divi Krone Swadro vālotāji ar darba platumu 10 un 14 metru. Mums ir daudz dabīgās pļavas, kas ir diezgan nelīdzenas, bet Krone tehnika ar šādiem apstākļiem labi tiek galā. Sienu presējam ar Krone Komprima 150 un Pöttinger presēm. Vēl ir arī Deutz-Fahr siena ārdītājs.

Skabbarību transportējam ar divām Western 18 t piekabēm. Ir arī Āzenes 12 t piekabe, kas tiek izmantota gan graudiem, gan akmeņiem, gan daudz citām lietām. Piekabes ir gana labas un uzticamas. Vēl gan prasītos kāda piekabe graudiem. Noderētu arī kravas auto ar manipulatoru.

Fermā intensīvi tiek izmantots pašgājējs barības maisītājs – dalītājs Silokung Selfline 16 ar diviem mikseriem. Tas jau nostrādājis 6000 motorstundu un drīzumā jāved uz mikseru gliemežu restaurāciju. Kūtsmēsli tiek savākti krātuvē un uz lauka tos izved ar divām kliedētājmucām. Fermā vēl strādā arī Giant kompaktais iekrāvējiņš, kā arī Lely barības piestumšanas robots.

Dažādiem kraušanas darbiem ir teleskopiskie iekrāvēji Merlo, ar kuriem esam visnotaļ apmierināti. Lielais iekrāvējs JCB 2426 Agri tika pirkts pirms sešiem gadiem izsolē un pamatā tiek izmantots skābbarības blietēšanai. Ackerman 91 ekskavators noder meliorācijas sistēmas sakopšanai. Paši to saremontējām. Mums ir labi aprīkotas darbnīcas un pieredzējuši remonta meistari, tā ka daudz varam paveikt pašu spēkiem.

PROFI LATVIJA NR.20 (7/2019)