Menu




INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU - Rēzeknes novada Kaunatas pagasta SIA Skaida PV

Intervija 30.01.2020   

INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU - Rēzeknes novada Kaunatas pagasta SIA Skaida PV

Mežizstrādes uzņēmums Skaida PV dibināts tieši pirms divdesmit gadiem. Šajā laikā tas nodarbojies arī ar koksnes apstrādi, taču nu jau vairāk nekā desmit gadus koncentrējies uz mežizstrādi un kokmateriālu pārvadājumiem. Uzņēmumam ir stabila izaugsme, tehnikas parks ir optimāli nokomplektēts, un tagad galvenais akcents tiek likts uz efektivitātes paaugstināšanu.

 

Par uzņēmuma Skaida PV dibināšanu, izaugsmi un pieredzi tehnikas parka veidošanā stāsta tā īpašnieks un vadītājs Pēteris Katkovskis.

– 1994. gadā pēc skolas beigšanas sāku strādāt mežā ar motorzāģi. Pirkām cirsmiņas, zāģējām kokus un tā pamazām attīstījāmies. Deviņdesmito gadu beigās kopā ar līdzīpašnieku Viktoru Leiņu dibinājām uzņēmumu Skaida PV. Pats dzīvoju Kaunatā, un tur mums bija arī zāģētava. Taču 2006. gadā izlēmām koksnes apstrādi vairs neturpināt un koncentrējāmies uz mežizstrādes un transporta pakalpojumu sniegšanu.

 

Sākumā, protams, strādājām ar pavecu dažādu zīmolu tehniku. Bija KAMAZ kokvedējs un Scania vilcējs, padomju laika traktori. Pirmo lietoto forvarderu Timbejack nopirkām 2001. gadā no Intrac. 2003. gadā iegādājāmies jaunu John Deere forvarderu, un pēc tam mums ir bijuši vairāki John Deere forvarderi un harvesteri. 2007. gadā sākām sadarbību ar Ponsse dīleri Konekesko. Pirmo nopirkām Ponsse Buffalo forvarderu. Tas sevi labi apliecināja kā ražīgs un izturīgs modelis. Tā mēs pārgājām uz Ponsse meža tehniku. Mani dati liecina, ka tās ir izturīgākās meža mašīnas. Arī ar Konekesko servisu esmu apmierināts. Tā sanāca, ka Latvijā, augot pieprasījumam pēc meža tehnikas, Konekesko vienlaikus attīstīja savu servisu. Jāuzsver, ka servisa uzņēmumam ir ļoti liela nozīme – cik ātri tas reaģē un novērš problēmas. Jaunai un dārgai tehnikai ir jāstrādā, nevis jāstāv darbnīcā. Svarīga ir arī rezerves daļu noliktava, lai nepieciešamās detaļas būtu pieejamas bez ilgas gaidīšanas.

 

Pašlaik uzņēmuma tehnikas parkā ir tikai Ponsse meža tehnika – divi harvesteri un trīs forvarderi. Viens Ponsse Ergo harvesters iegādāts pagājušā gada decembrī, bet otrs Ergo strādā tikai kopš aprīļa. Vecākajam Ponsse Buffalo forvarderam ir divi gadi un nostrādātas 15 000 motorstundas, bet otrs Buffalo strādā kopš pērnā decembra. Pirms mēneša eksperimenta kārtā nopirkām lielo forvarderu Ponsse Elephant. Šķiet, tik lieli forvarderi Latvijā ir tikai divi. Tam ir liela kravnesība un vajadzētu būt efektīvam tālākos pārbraucienos. Tieši pašlaik šai mašīnai Konekesko meistari mūsu darbnīcās veic pirmo apkopi pie nostrādātām 200 motorstundām.

Uz katru meža mašīnu mums strādā četri operatori, lai būtu efektīvāks darbs gan tehnikai, gan cilvēkiem. Mēnesī vidēji nozāģējam 20 tūkstošus kubikmetru koku.

 

 

 

Pirmo jauno kokvedēju nopirkām 2003. gadā un kopš tā laika strādājam tikai ar Volvo markas kravas automašīnām. Tās man šķiet izturīgas un piemērotas mūsu apstākļiem, kaut gan, protams, neiztiek arī bez tehniskiem defektiem. Pašlaik Skaida PV un saistītajos uzņēmumos ir 16kokvedēju, bet kādi pāris pastāvīgi ir pārdošanā vai tikko iegādāti. Izmantojam FH 460 modeli un kopš pagājušā gada esam pārgājuši uz versiju ar paceļamu aizmugures tiltu un pneimopiekari, kas ļauj kontrolēt kokvedēja sastāva kopējo masu. Tas ļauj ietaupīt 1–2 litrus degvielas uz 100 kilometriem. Runājot par ekonomisku braukšanu, noteikti gribu uzsvērt autovadītāju kvalifikāciju, kā arī motivāciju pilnveidot savas prasmes. Mēs savus šoferus regulāri sūtām ekonomiskas braukšanas apmācībās, kuras organizē Volvo Trucks. Starp citu, pēc īpašas Volvo aplikācijas datiem, kurā var sekot katra autovadītāja sniegumam, puse no visiem maksimālās 100 balles sasniegušajiem ir tieši mūsu uzņēmumu šoferi.

 

Jau daudzus gadus savus kokvedējus aprīkojam ar Metsatek meža virsbūvēm un esam ar tām ļoti apmierināti – izturīgas un mūsu smagajiem apstākļiem piemērotas. Salīdzinājumā ar skandināvu firmu aprīkojumu, kuru arī esam izmēģinājuši, Metsatek pilnīgi noteikti piedāvā labāku un lētāku produktu.

 

Mūsu kokvedējiem ir visai intensīva noslodze, jo uz katru mašīnu strādā četri šoferi. Gada vidējais nobraukums ir 250 - 300 tūkstošu kilometru. Mašīnu parasti ekspluatējam līdz miljons kilometru nobraukumam un tad pārdodam. Šādu lietotu kokvedēju visbiežāk iegādājas mazāk intensīvam darbam, un domāju, ka bez pārāk lieliem ieguldījumiem tāda mašīna var nobraukt vēl kādu miljonu kilometru. Pašlaik eksperimenta veidā visas kokvedēju apkopes un remontus Volvo speciālisti brauc veikt uz vietas mūsu darbnīcās. Pagaidām iespaids ir pozitīvs, taču jāpaiet kādam laikam, lai varētu to visu izanalizēt un spriest par šāda modeļa lietderību. Ja meža tehnikai tā ir ierasta prakse, ka dīlera mehāniķi brauc pie klienta un, ja nepieciešams, remontu veic pat mežā , tad kravas automobiļiem tas ir jaunums, jo līdz šim visas mašīnas sūtījām uz Volvo Trucks servisa centru. Starp citu, darbnīcas mums ir gana labi aprīkotas, lai varētu veikt dažādus remontdarbus. Darbnīcās strādā pieci mehāniķi. Ir sava virpa, riepu montāžas un balansēšanas iekārta, zāģu ķēžu asināmais aparāts un cits servisa aprīkojums.

 

Uzņēmuma autoparkā ir arī Volvo vilcējs ar treileri meža tehnikas transportēšanai, Mercedes-Benz degvielas vedējs un Mercedes-Benz Sprinter servisa buss, kā arī divi Toyota Hilux pikapi meža meistariem.

 

 

Skaida PV un saistītajos uzņēmumos nodarbināti ap 90 strādājošo. Rēķinu, ka kādi 60 procenti mežizstrādē strādājošo sākuši pie mums pilnīgi no nulles. Mēs nebaidāmies no darbiniekiem bez pieredzes – galvenais, lai cilvēks vēlas strādāt un mācīties. Cenšamies nodrošināt pēc iespējas labākus darba apstākļus. Darbinieki novērtē, ka tehnikas parks regulāri tiek atjaunots, un redz, ka uzņēmums investē attīstībā. Turklāt modernā tehnika piedāvā arvien komfortablākus apstākļus operatoriem un autovadītājiem. Uzskatu, ka pašlaik mums ir diezgan optimāls tehnikas parks un tikai jāturpina celt darba efektivitāti.

 





gallery image
gallery image
gallery image
gallery image
gallery image

Jūs varētu interesēt arī


Intervija

Intervija ar SIA Otaņķu Dzirnavnieks valdes priekšsēdētāju Ričardu Riepšu

Intervija ar SIA Otaņķu Dzirnavnieks valdes priekšsēdētāju Ričardu Riepšu

Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta SIA Otaņķu Dzirnavnieks...

Intervija

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Aizkraukles novada Bebru pagasta SIA Vecsiljāņi

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Aizkraukles novada Bebru pagasta SIA Vecsiljāņi

Vecsiljāņu pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, taču ne maz...

Intervija

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Viļānu novada Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Viļānu novada Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale nodarbojas ar pie...