INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Krimuldas novada Lēdurgas pagasta J.Gierkena zemnieku saimniecība

Roboti atvieglo darbu un sniedz informāciju par ganāmpulku

Krimuldas novada Lēdurgas pagasta J.Gierkena zemnieku saimniecība var lepoties ar vienu no lielākajām slaukšanas robotu fermām valstī. Nākamais attīstības solis ir darbības jomu paplašināšana – jaunajā sezonā plānots pievērsties graudkopībai.

Par saimniecības attīstību un pieredzi tehnikas parka veidošanā stāsta tās vadītājs Mārtiņš Gierkens.

- 2000. gadā saimniecību dibināja mans tēvs Juris Gierkens. Ieķīlāja savu māju un iegādājās bankrotējuša uzņēmuma fermu ar 120 govīm. Sākumā bija 120 hektāru zemes. 2004. gadā tēvs iegādājās vēl vienu fermu ar 80 govīm un teica – ja gribi saimniekot, tad sāc strādāt. Es tolaik studēju LLU trešajā kursā un tā arī pārņēmu uzņēmuma vadību. Tēvs, būdams vetārsts, palīdzēja ar lopkopību, bet es pats pirmajos saimniekošanas gados izgāju cauri īstām ugunskristībām.

2005. gadā renovējām fermu un ganāmpulku paplašinājām līdz 360 govīm, kā arī ārzemēs iepirkām grūsnas teles. Šajā fermā tika izveidota slaukšanas zāle ar GEA 2x10 skujiņu.

2007. gadā uzbūvējām biogāzes ražotni un to tagad vada māsa Aija. Viņa vada arī uzņēmumu, kas izmantojot biogāzes ražotnes radīto siltumu kaltē kokmateriālus, ražo augstas kvalitātes malku kamīna kurināšanai un eksportē uz Angliju.

Pašlaik mūsu uzņēmums apsaimnieko 1400 hektārus zemes, no kuriem lielākā daļa ir pašu īpašumā, bet pārējā tiek nomāta. Šogad 670 hektāru platībā aug kukurūza, bet pārējās platības aizņem zālāji. Nākamgad plānojam pievērsties graudkopībai, 500 hektārus atvēlot ziemas kviešu sējumiem.

Visi lauki atrodas 20 kilometru rādiusā ap saimniecības centru un ir vēl nelielas platības pie Ādažiem. Uzņēmumā nodarbināti ap 40 strādājošo.

2017. gadā atklājām jaunu modernu fermu ar astoņiem DeLaval VMS Suprat slaukšanas robotiem. Tā tolaik bija lielākā piena slaukšanas robotu ferma Latvijā. Tagad laikam ir viena vēl lielāka. Tas bija liels izaicinājums krīzes laikā realizēt šādu projektu, taču izmaksu ziņā izrādījās izdevīgi. DeLaval robotus izvēlējos izmaksu, servisa un piena laboratorijas dēļ. Slaukšanas roboti ne tikai atvieglo darbu, bet arī sniedz plašu informāciju par ganāmpulku. Visa sistēma šo trīs gadu laikā ir sevi labi apliecinājusi. Ja kaut ko tādu būtu jādara vēlreiz – neko nemainītu. Ar DeLaval servisu esmu apmierināts, tāpat kā ar GEA servisu vecās fermas slaukšanas iekārtām. Kopējais slaucamo govju skaits pašlaik ir ap 830. Ganāmpulka paplašināšanai no Holandes iepirkām 500 grūsnas teles – Holšteinas melnraibās.

Tehnikas parks ir visai raibs, tajā ir dažādu ražotāju mašīnas. Piena lopkopības saimniecībā traktoriem savācas daudz darba stundu – gadā traktoram vidēji 2000 motorstundas. Mazāk slogotos darbos tiek izmantoti četri vecāka gadagājuma Belarus traktori. Vēl ir divi New Holland T7 traktori ar 190 un 210 zirgspēku jaudu, attiecīgi četrus un desmit gadus veci, divi Claas traktori ar 160 un 180 ZS (16 un 4 gadi), 2011. gada Massey Ferguson 6499, kā arī pats jaunākais un jaudīgākais saimniecības traktors John Deere 7310R (2017. g.). Nākotnē vajadzētu vēl vienu traktoru ar jaudu ap 300 ZS. Tāpat plānojam iegādāties sējmašīnu, jo pievērsīsimies graudkopībai. Graudu kombainu arī vajadzēs nākošgad, bet iespējams to nomāsim vai ņemsim pakalpojumu.

Pārsvarā visa tehnika ir iegādāta jauna un kalpo labi. Ne par vienu tehnikas tirgotāju un servisu neko īpaši sliktu nevaru teikt. Pats galvenais – kāds cilvēks strādā ar šo tehniku, jo neprasmīgi apejoties var salauzt pat vislabāko mašīnu. Šovasar vienam traktoram iespēra zibens un izgāja no ierindas visa elektrosistēma. Par laimi traktorists tika cauri sveikā tikai ar izbīli. Remonta izmaksas pārdesmit tūkstoši eiro un tas vēl prasīja pāris nedēļu laika. Labi, ka mums visa tehnika ir apdrošināta, citādi būtu lieli zaudējumi.

Tehnikas parkā ir arī Claas Jaguar 870 (2011. g.) pašgājējsmalcinātājs, kuram pirms diviem gadiem iegādājāmies jaunu Krone kukurūzas hederu. Ikdienas darbos fermā labi noder Manitou (2018. g.) teleskopiskais iekrāvējs un mazais iekrāvējs Bobcat 870 (2019. g.).

Zālāju un graudaugu sējai izmantojam Amazone četru metru uzkarināmo sējmašīnu ar frēzi. Kukurūzas sējai ir Väderstad Tempo sešmetrīgā sējmašīna. Augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus iestrādājam ar Amazone miglotāju un izkliedētāju.

Lielais John Deere traktors strādā ar Krone trīskāršo pļaujmašīnu. Lopbarības sagatavošanai ir divi grābekļi Krone Swardo 1010 un viens siena ārdītājs Krone KWT 8.82/8. Ar Krone tehniku esmu ļoti apmierināts – lieliski kalpo un serviss labs. Vēl no Krone ir kvadrātķīpu prese salmu savākšanai. Tai ir labs darba ātrums un kalpo uzticami. Salmus iepērkam no kaimiņu zemniekiem, paši savācam un ar šogad iegādāto ķīpu piekabi ZDT atvedam līdz fermai. Protams, ir arī dažādas citas piekabes lopbarības un graudu transportēšanai, kā arī trīs šķidrmēslu mucas.

Šķidrmēslu iestrādei izmantojam Latvijā diezgan reti sastopamu tehnoloģiju – 2017. gadā iegādātu mašīnu Roelawa, kas sastāv no 10 metrus plata iestrādes agregāta un 3000 metru šļūteņu sistēmas. Lauka malā novietojam šķidrmēslu konteineru ar kompresoru un tam ar mucām pievedam šķidros mēslus.

Augsnes apstrādei mums ir divi Lemken maiņvērsējarkli, Lemken Rubin diski, HE-VA šļūce un Väderstad TopDown rugaines kultivators. Akmeņus no lauka novācam ar nesen iegādāto Rock Tornado.

Barības izdalei fermās kalpo Trioliet divu šneku 15 m3 mikseris – dalītājs, bet barību piestumj robotiņš.

Pats ikdienā braucu ar Toyota Hilux pikapu. Šis man jau ir trešais Hilux – nobraucu kādus 350 tūkstošus kilometru un ņemu jaunu. Uzskatu, ka šādiem smagiem ekspluatācijas apstākļiem nav uzticamākas mašīnas.

PROFI LATVIJA NR.25 (2020-10)