Menu



INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU – PATA grupa

Intervija 23.03.2021   

image for article

Reklāma

Profi banner

Profi banner


Ilgtspējīga mežsaimniecība ar skatu nākotnē

Kopš dibināšanas 1999. gadā uzņēmums PATA ir izaudzis par milzīgu meža nozares grupu, kas nodrošina pilnu meža apsaimniekošanas ciklu, ir viens no lielākajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem Latvijā, eksportē uz vairāk nekā 25 valstīm, kā arī nodarbina vairāk par pustūkstoti darbinieku. Viens no PATA lepnumiem ir specializētās kokvedēju tehnikas autoparks. PATA loģistikas vadītājs Kaspars Liepiņš-Liepa un transporta tehniskais vadītājs Aivars Šmats stāsta par uzņēmuma darbu un tuvākajiem plāniem…

PATA vārds bieži izskan starp nozares līderiem. Vai varat aprakstīt savas darbības apjomu?

Kaspars (K.): Mana atbildības sfēra ir meža nozares transports: kokvedēji, šķeldas vedēji, šķeldotāji, un, ja runā par kokvedējiem, tad tiešām esam vieni no lielākajiem un modernākajiem ne vien Latvijā, bet arī Baltijā. Ik dienu pa ceļiem brauc 35–40 mūsu mašīnas, un šā gada novembrī mūsu autoparku papildinās vēl 15 Scania tehnikas vienību. Ja pašlaik esam līdzīgā situācijā ar vēl vienu otru Latvijas uzņēmumu, tad pēc paplašināšanās mums nešaubīgi būs lielākais parks. Somijā un Zviedrijā apaļkoku pārvadāšanā vairāk izmanto relatīvi nelielas privātās firmas, tāpēc jau šā gada beigās mēs varētu būt starp lielākajiem un modernākajiem pat visā Ziemeļeiropā. Turklāt mums būs viens no jaunākajiem autoparkiem. Gada beigās vecākais kokvedējs būs 2017. gada.

Papildus 15 kokvedējiem oktobrī saņemsim astoņas šķeldas pārvadāšanas puspiekabes ar Scania ražojuma vilcējiem. Specifiski beramkravas segmentā mēs nepiederam pie vadošajiem pakalpojumu sniedzējiem un daudz izmantojam ārpakalpojumu, jo pārvadājamais apjoms ir liels, taču gribam situāciju mainīt arī šeit. Jaunās puspiekabes aizstās piecas nolietotās, plus mums ir seši pērn iegādāti šķeldas konteinervedēji.

Kopumā ņemot, mūsu flote būs tuvu 70 vienībām, un, kā jau teicu, neviena no tām nebūs vecāka par 2017. gadu. Var teikt, ka, no vienas puses, tik jauns un moderns autoparks ir prestiža jautājums – mēs varam būt paraugs citiem. Bet tam pamatā galvenokārt ir biznesa un drošības apsvērumi. Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka braukt aiz mūsu mašīnām ir droši, un, ja uz ceļa redzat PATA auto transportu, varat būt mierīgi. To apstiprina arī policijas pārbaudes – uz ceļiem mums nav konstatēti būtiski tehniskā stāvokļa pārkāpumi.

Un kāda pašlaik ir jūsu pasūtījuma struktūra?

K.: Pašlaik situācija ir ievirzījusies tā, ka viens no lielākajiem mūsu transporta pakalpojumu pasūtītājiem ir LVM. Savā ziņā tas ir apliecinājums mūsu kapacitātei un kvalitātei, taču vienlaikus apzināmies, ka šāds sadalījums varbūt nav optimāls. Tāpēc esam apņēmības pilni iekarot arī citus tirgus, kur līdz šim neesam piedalījušies transporta pakalpojumu sniegšanā. Tāpat veicam pārvadājumus Igaunijā un Lietuvā. Patiesībā skatāmies visos iespējamajos virzienos. Protams, arī apkalpojam paši savas struktūrvienības – pārvadājam to, ko esam nozāģējuši un to, ko nopērkam no privāto mežu īpašniekiem.

Daudzi, iespējams, nezina, ka kokmateriāli ne tikai tiek izvesti, bet arī ievesti Latvijā. Mēs pārvadājam arī tos kokmateriālus, kas pa dzelzceļu un ūdeni tiek ievesti Latvijā. Kopējais apaļkoku pārvadājumu apjoms ir svārstīgs, bet es gribētu teikt, ka tas ir 90 000–100 000 m3 mēnesī. Papildus tam mums vēl nākas izmantot arī ārpakalpojuma kokvedējus, bet, palielinot mūsu pašu parku, tas, visticamāk, mainīsies.

Kas nosvēra izvēli par labu Scania?

K.: Mēs izmantojam gan Scania, gan Volvo (pašlaik uzņēmumā izmantojam septiņus Volvo markas kokvedējus). Mūsu šoferu viedoklis dalās, un ir skaidrs, ka katrai markai ir savas priekšrocības. Taču mums, uzņēmumam, galvenais arguments bija tas, ka Scania ir uzticams sadarbības partneris, kurš spēj piedāvāt visizdevīgākos servisa noteikumus. Izvēloties jauno tehniku, bija sarunas ar Volvo, DAF un MAN, un mums bija svarīgi nodrošināt t.s. viena pitstopa stratēģiju, proti, iebraucot servisā, var veikt ne tikai automašīnas, bet arī virsbūves, piekabes un manipulatora apkopi un remontu. Patiesībā līdz šim Latvijā tas pilnībā nenotika. Taču tagad, sadarbojoties ar manipulatoru piegādātājiem, kokvedēja virsbūves uzstādītājiem, esam panākuši, ka tas viss notiks Scania autorizētajos servisos Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Liepājā.

Kas ir jūsu manipulatoru piegādātājs?

K.: Te arī esam radījuši pavērsienu, jo virsbūvju un hidromanipulatoru piegādē un uzstādīšanā Latvijā līdz šim valdīja gandrīz vai monopola situācija, trūka konkurences. Esam vienojušies, ka mūsu mašīnas aprīkos Unitruck: viņi uzstādīs Skudra virsbūves un Kesla hidromanipulatorus. Tā ir kvalitatīva un zināma tehnika. Līdz šim ar Unitruck mums bijusi veiksmīga un kvalitatīva sadarbība dažādos citos projektos, un es domāju, ka, pateicoties šim jaunajam, mēs pavērsim durvis arī citiem nozares spēlētājiem. Ja kāds gribēs iegādāties kaut vai tikai vienu kokvedēju, uz galda tagad būs vairāki konkurētspējīgi piedāvājumi to aprīkošanai.

Vai jums bija specifiskas vēlmes arī piekabju iegādē?

K.: Jā, tā tiešām ir – pirmo reizi uzņēmuma vēsturē esam iegādājušies piekabes, kas aprīkotas ar pneimatisko piekari. To darījām, raugoties uz jaunajām tendencēm apaļkoku pārvadājumos. Izmantojot GPS raidītājus un pieslēgumu CAN datiem, attālināti tiks kontrolēts uzkrautais svars, piekabēm ar parastajām atsperēm to nevarēs nodrošināt. Tagad tas notiks izmēģinājuma režīmā, taču mēs paredzam, ka jaunajos nozares konkursos tā būs obligāta prasība, tāpēc gatavojamies tam laicīgi. Prasību var saprast, jo bija problēmas ar uzkrautās kravas apjoma kontroli. Ieviešot attālināto kontroli, varēs redzēt, vai mašīnas brauc ar kravu, kas ir iespējami tuvu vai nepārkāpj smagsvariem maksimāli atļauto, proti, 52 tonnas.

Cits nosacīts jaunums, kas pēdējos desmit gadus netika praktizēts mūsu autoparkā, ir pagarinātie hidromanipulatori. Mūsu jaunajiem kokvedējiem tie būs 9,7 metrus gari, respektīvi, pusotru metru garāki par standarta hidromanipulatoriem.

Aivars (A.): Pagarinātie manipulatori dod iespēju iekraut gan to materiālu, kas salikts grāvī, gan to, kas atrodas otrpus grāvim un ar parasto manipulatoru nebūtu aizsniedzams.

K.: Jā, te jāpiebilst, ka jaunās šķeldas puspiekabes izvēlējāmies ar 96 m3 ietilpību līdzšinējo 90 m3 vietā, un vilcēji būs 6 x 2, nevis 4 x 2. Esam aprēķinājuši, ka finansiāli tas būs izdevīgāk.

Lai cik labas mašīnas, bez šoferiem tās nekust. Kāda ir situācija ar personālu?

K.: Pašlaik mūsu kompānijā strādā ap simt šoferu, un priekšā ir liels izaicinājums, jo, paplašinot autoparku, būs jāpieņem 50–70 jaunu darbinieku. Kopumā komanda ir stabila, un kopš gada sākuma kadru mainība diez vai pārsniedz 10 procentu robežu. Gadās, ka kāds aiziet labākas dzīves meklējumos, bet ir bijis tā, ka pēc mēneša vai diviem zvana un interesējas, vai varētu tikt atpakaļ. Augsto stabilitāti es skaidroju ar to, ka mums ir ļoti labi sakārtota darba vide: algas tiek maksātas atbilstoši likumdošanai, šoferiem ir nodrošināts kvalitatīvs darba apģērbs un nepieciešamais aprīkojums, mašīnu remonts notiek laikus, un mūsu darbiniekiem ir dzīvības un veselības apdrošināšana. Ir deviņu cilvēku biroja komanda, kas palīdz šoferiem: dispečeri, loģistikas speciālisti, plānotāji.

Kā jūs organizējat ekipāžas?

A.: Mums ir daļa mašīnas, kas strādā cauru diennakti, un tām ir piesaistīti trīs šoferi, kas savā starpā mainās. Pārējie strādā pa diviem uz mašīnas – divas dienas brauc, divas atpūšas. Vai brauc pa trim dienām, kas ir atļautais maksimums, lai pēc iespējas produktīvāk izmantotu šoferu darba laiku. Svarīgākais ir tas, ka šoferi brauc atļauto darba laiku un nepārbrauc nevienu minūti. Pārkāpuma gadījumā sodi ir milzīgi gan šoferim, gan uzņēmumam.

K.: Ja mēs vēl pieskaramies šoferu atbalstam, ekipāžām ar trim šoferiem automātiski tiek piešķirts dienesta auto, bet arī pārējiem šoferiem mēs katrā reģionā esam izsnieguši pa vienai vai divām vieglajām automašīnām. Tas nozīmē, ja maiņas centrs ir Smiltenē, bet šoferi dzīvo Valmierā, viens var aizbraukt mājās, bet otrs atgriezties darbā, izmantojot uzņēmuma transportu.

Šķiet, ka nozarē par problēmu kļuvusi paaudžu maiņa. Kā jums ir šajā ziņā?

K.: Zināma problēma tā ir. Mēs tagad arī būsim spiesti pieņemt šoferus bez pieredzes, bet centīsimies izvēlēties gados jaunākus. Lai vai kā, iekšēji esam nolēmuši virzīties no divu šoferu ekipāžām uz triju šoferu – tajās ir nākotne, un tajās ir pusotras reizes lielāka produktivitāte. Mašīnas ar šādu ekipāžu var būt gaitā visu laiku, apstājoties tikai remontiem un apkopēm. Piedevām tas atbilst režīmam, kādā ir atļauts strādāt pēc likumdošanas. Un nav ko slēpt – arī šoferi šādi var nopelnīt vairāk.

Transporta uzņēmumi praktizē apmācības un dažādas motivācijas programmas. Vai arī jums tādas ir?

A.: Pieņemot šoferus, mēs veicam iekšējās apmācības sadarbībā ar Scania un Volvo, kur ir ekonomiskās braukšanas kurss.

K.: Kā jau teicu, manuprāt, mums ir labākā darba vide nozarē. Bet papildus tam mēs šobrīd ieviešam jaunu tradīciju – reizi pusgadā apbalvot labākos: ražīgākos un visakurātāk strādājošos šoferus. Vienmēr jāatceras, ka kokvedēja šofera darbs ir augstākā pilotāža, nepieciešamās meistarības ziņā nav cita meistarīgāka braucēja.

A.: Laika gaitā esam izmēģinājuši dažādus šoferus, arī autobusu vadītājus, bet tās nav salīdzināmas lietas.

K.: Kokvedēja vadītājam ir jāprot iekraut kravu, kas pats par sevi daudziem nepieredzējušiem ir klupšanas akmens, un ir jāprot vadīt piekabi ar grozāmu priekšējo tiltu. Ja kokvedēja vadītājs var pusotra kilometra atpakaļgaitā iedzīties mežā, tad tā ir klase. Tāpat kā apgriezties vietā, kur, kā izskatās, tas nav iespējams pat ar vieglo mašīnu.

Transporta nozarē nepatīkama tēma ir negadījumi…

A.: Te nu es varu teikt, ka, piemēram, pagājušajā ziemā mums nebija neviena paša negadījuma. Protams arī mums gadās pa kādam negadījumam.

Kā jūs vadāt savu autoparku? No bāzēm vai tas ir “peldošs”?

K.: Mums tādas savas bāzes nav, veiksmīgi strādājam ar saviem partneriem – Scania un Volvo, Unitruck Cēsīs un citiem. Nosacītās pašu bāzes ir Silvā, Jēkabpilī, Saldū, bet faktiski tehnika ir sadalīta pa visiem Latvijas reģioniem: Vidzeme, Kurzeme un Viduslatvija. Ja gadās tehniska problēma, šoferis sazinās ar tehnisko vadītāju, un atkarībā no dislokācijas viņu nozīmē uz tuvāko servisu. Svarīgi ir tas, ka esam mobili un mašīnu jebkurā brīdī varam pārmest no Jēkabpils uz Liepāju.

Kāda ir jūsu politika attiecībā uz tehnikas izmantošanas ilgumu un resursu?

K.: Šo lietu ietekmē ļoti daudzi faktori. Bet trīs šoferu mašīna mēnesī nobrauc vidēji par 40–50% km vairāk kā divu šoferu. Tātad arī krasi atšķirīgs ir mašīnu ekspluatācijas ilgums.

A.: Mūsu iepriekšējie 2004. un 2008. gada kokvedēji nobrauca līdz diviem mijloniem kilometru, un pie tāda nobraukuma vairs nevar būt pārliecības par uzticamību, lai cik disciplinēti veiktu apkopes. Ņemot vērā, ka ekspluatācijas intensitāte var mainīties daudzu faktoru iespaidā, mūsu uzņēmums vadās pēc katras mašīnas tehniskā stāvokļa un nobraukuma.

K.: Šis gads nozarei bijis ļoti smags. Mēs esam vieni no veiksmīgajiem, kam teju visas mašīnas visu laiku ir kustībā. Daudziem, īpaši mazajiem uzņēmumiem, tā nav.

Bet, runājot par resursu, mēs jaunās mašīnas iegādājamies ar plānu tās intensīvi noslogot vismaz piecus sešus gadus. Šā vai tā, mēs nepārtraukti monitorējam transportlīdzekļu datus – ja, nesamazinot ekspluatācijas slodzi, remonti neatmaksāsies, mašīnu ņemsim ārā no aprites.

Izlaižot jaunas paaudzes mašīnas, ražotāji uzsver, kā tās kļuvušas labākas. Ko jūs sagaidāt no jaunās tehnikas?

A.: No prakses redzam, ka izmaiņas jaunajās mašīnās ir pakāpeniskas un pārsvarā nelielas. Kā jau runājām, izšķirošā nozīme ir servisam. Patiesībā vairāk par tehnikas progresu mūs nodarbina infrastruktūras jautājumi un ceļu stāvoklis.

K.: Es piekrītu, ka vismaz tuvākajā nākotnē grūti iedomāties radikāli citādu tehniku. Ir jādomā par infrastruktūru. Paradokss ir tāds, ka bieži vien meža ceļi tagad ir labāki nekā valsts un pašvaldību. Piemēram, ja kokvedējam jābrauc posmā Ragana–Limbaži, grūti saprast, kā tur mašīna neapgāžas. Varu saderēt, ka mēs atsperes vairāk salaužam uz lielajiem ceļiem, nevis mežā.

Jūsu arsenālā šogad nonāks arī viens ļoti iespaidīgs šķeldotājs. Vai varat pastāstīt, kāpēc nolēmāt savam parkam pievienot šādu tehniku?

A.: Kādreiz šķeldošanai izmantojām ārpakalpojumu, bet nereti bija tā, ka atbrauc traktoriņš, divas stundas pastrādā un trešajā salūst. Tā mēs pirms sešiem gadiem nonācām pie sava pirmā šķeldotāja, un tūlīt mums būs trešā šāda mašīna – Albach Diamant 2000. Mums uzreiz bija skaidrs, ka tam jābūt traktoram, lai, ja nepieciešams, var iebraukt uz lauka vai mežā. To varbūt ir pagrūti iztēloties, bet šis šķeldotājs nav nekāds lēnais braucējs – uz ceļa tas var attīstīt pat 85 km/h un pats savā gaitā nokļūt, kur vien nepieciešams. Ekspluatācijā tā ir uzticama tehnika, un problēmas pārsvarā rodas tikai, ja tajā ielaiž kaut ko, kam tur nav jābūt: dzelzs gabalu, akmeni.

K.: Mūsu specifika ir tāda, ka lielākais daudzums no šķeldojamā materiāla ir cietā koksne. Tā ir ļoti ražīga tehnika, un neviens ar traktoru velkamais aparāts neko tādu nespēj. Ar lepnumu varu teikt, ka šogad 24 stundu laikā ar šķeldu piepildījām 8000 m3 kuģi, tas mums bija tāds ekstra izaicinājums. Vienā maiņa varam mierīgi sagatavot 2000 m3 beramā materiāla, mēnesī – ap 40 000 kubikmetru.

A.: Plus šis traktors nodrošina ļoti ērtu darba vidi – operatora kabīne ir kā kabinets, plaša un ērta. Normālā kārtībā šķeldotājs strādā 24 stundas diennaktī, un to apkalpo divi darbinieki.

K.: Galvenais apsvērums vēl viena traktora iegādei bija pēc tam, kad izanalizējām pieprasījumu aizvadītajā apkures sezonā. Sapratām, ka ārpakalpojumā papildus ņēmām vairāk nekā pusi no tā, ko varētu sašķeldot vēl viena mašīna. Prognozējam, ka nākamās ziemas būs aukstākas, tāpēc nolēmām attīstīt savus iekšējos resursus.

Kā jūs redzat nozari un savu uzņēmumu tajā nākamajos piecos gados?

K.: Raugoties caur sava transporta prizmu, es redzu PATA kā vadošo, modernāko un labāko meža nozarē – Latvijā, Baltijā, Ziemeļeiropā. Tomēr izteikt prognozes ir grūti, jo situācija pašlaik ir ļoti nestabila. Grūti paredzēt, kas notiks nākamgad, kur nu to, kas pēc pieciem gadiem. Taču mēs esam apņēmības pilni. Ja tādi nebūtu, tad nepapildinātu savu autoparku ar 24 jaunām tehnikas vienībām. Uzskatu, ka tā ir pareizā attīstības stratēģija.

MEŽIZSTRĀDES TEHNIKA

Ar mežizstrādi nodarbojas divi SIA PATA meitasuzņēmumi: AS PATA Strenči un AS PATA Saldus. Strenču uzņēmums galvenokārt darbojas Vidzemē, Latgalē un Sēlijā, bet Saldus uzņēmums – Kurzemē un Zemgalē.

Meža īpašniekam tiek piedāvāts plašs pakalpojumu klāsts: cirsmu sagatavošana mežizstrādei, tajā skaitā dokumentācija Valsts meža dienestam, kokmateriālu sagatavošana, pievešana līdz krautuvei un tālāka transportēšana līdz realizācijas vietām, zaru izvešana un pārstrāde šķeldā, augsnes sagatavošana, stādu pasūtīšana un cirsmu apstādīšana, kā arī jaunaudžu kopšana vismaz pirmos trīs gadus.

Par AS PATA Strenči mežizstrādes tehnikas parku stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Krastiņš.

Uzņēmums sākotnēji strādāja ar tehniski novecojušu meža tehniku, taču, mainoties uzņēmuma īpašniekiem (2003. gadā SIA PATA iegādājās lielāko daļu uzņēmuma akciju) un palielinoties ražošanas apjomiem, tika veikta pakāpeniska meža tehnikas nomaiņa. 2004. gadā tika iegādāti pirmie divi John Deere (iepriekš – Timberjack) komplekti: 2 harvesteri un 2 forvarderi. Līdz 2015. gadam uzņēmums iegādājās un strādāja tikai ar šīs markas meža mašīnām.

Taču turpmākajos gados, Latvijas tirgū parādoties spēcīgam dīlerim Konekesko (šobrīd Baltic Agro Machinery), uzņēmuma tehnikas parks tika paplašīnāts ar Ponsse meža mašīnām: Ergo, Scorpion King, Buffalo, Wisent. Lai varētu veiksmīgi veikt dažādu cirsmu izstrādi, uzņēmumā ir dažādas klases meža mašīnas. Mazās klases un universālie modeļi ir labi piemēroti darbam krājas kopšanas cirtēs vai cirsmās ar zemu augsnes nestspēju, lielās klases modeļi – galvenokārt galvenajās cirtēs.

Uzņēmuma īpašumā ir arī augsnes gatavošanas tehnika - meža traktors Timberjack 460D ar augsnes sagatavošanas frēzi. Šobrīd AS PATA Strenči meža tehnikas parkā ir 10 hervesteri un 12 forvarderi, viens augsnes gatavotājs, savukārt AS PATA Saldus - 6 harvesteri un 8 forvarderi.

Kopumā uzņēmums cenšas ik pēc 20 000 darba stundām veikt tehnikas nomaiņu, turklāt, iegādājoties jaunu meža tehniku, izmantot piedāvāto pagarināto garantiju, kuras laikā visas apkopes veic dīleris: Baltic Agro Machinery un Intrac Latvija. Saņemot šo pakalpojumu, svarīgi, lai dīleriem ir plašas rezerves daļu noliktavas tuvu ražošanas vietām un labs reaģēšanas ātrums.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanu, uzņēmuma struktūrvienībā ir ierīkotas darbnīcas, kur iespējams veikt meža tehnikas remontus un apkopes, harvesteru zāģu ķēžu asināšanu un sliežu taisnošanu, hidropievadu uzgaļu presēšanu. Tāpat tiek uzturēta rezerves daļu noliktava ar biežāk nepieciešamajām lietām un smērvielu noliktava, kuru plānots modernizēt. Meža mašīnu apgādei ar degvielu, smērvielām un rezerves daļām uzņēmums iegādājies pikapus Mitsubishi L200, kuri kalpo uzticami, uzturēšanas izmaksas ir saprātīgas, serviss labs.

Meža tehnikas transportēšanai uzņēmuma īpašumā ir divi Scania vilcēji ar treileriem. Kokmateriālu pievešanas ceļu un augšgala krautuvju uzturēšanai un sakopšanai tiek izmantots KAMAZ pašizgāzējs un DT-75 buldozers.

Kvalitatīva pakalpojuma pamatā ir ne tikai meža mašīnas tehniskie parametri, bet arī uz tehnikas vienības strādājošā operatora kvalifikācija un prasmes. Šobrīd uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 40 meža tehnikas operatori, starp kuriem ir darbinieki ar vairāk kā 20 gadu darba pieredzi mežizstrādē, tajā skaitā darbinieki, kuri visus šos gadus nostrādājuši šajā uzņēmumā. Uz vienu harvesteru parasti tiek nodarbināti trīs operatori, bet uz vienu forvarderu – divi.

Lai uzlabotu operatoru darba iemaņas, regulāri tiek rīkotas apmācības. Turklāt uzņēmums ir atjaunojis tradīciju reizi divos gados visas PATA grupas uzņēmumu ietvaros organizēt meža nozarē nodarbināto darbinieku (zāģētavu darbinieki, meža tehnikas operatori, kokvedēju auto vadītāji) profesionālās sacensības, kuru ietvaros tiek pārbaudītas darbinieku teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Tāpat uzņēmumā tiek vērtēta ideja par sava meža mašīnu operatoru apmācību instruktora piesaisti.

PROFI LATVIJA NR.25 (2020-10)

 



Jūs varētu interesēt arī


Intervija

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Krimuldas novada Lēdurgas pagasta J.Gierkena zemnieku saimniecība

Krimuldas novada Lēdurgas pagasta J.Gierkena zemnieku saimni...

Intervija

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Burtnieku novada SIA Zemturi ZS

Burtnieku novada SIA Zemturi ZS droši vien vislabāk atpazīst...

Intervija

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Kokneses novada SIA Bormaņi

Kokneses novada bioloģiskā saimniecība Bormaņi apstrādā 1000...