INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Mazsalacas novada Sēļu pagasta z/s Kalves

Optimāli nokomplektēts tehnikas parks

Zemnieku saimniecībā Kalves attīstībai cenšas pēc iespējas izmantot Eiropas atbalsta projektus. Šogad uzsākta kaltes celtniecība un iegādāts jauns kombains. Arī iepriekšējos gados lielākā daļa tehnikas pirkta jauna.

Par saimniecības attīstību un tehnikas parka veidošanu stāsta tās vadītājs Kalvis Gerasimovs.

- Saimniecībai pamatus lika vecmamma, kura savulaik strādāja vietējā kolhozā par zootehniķi. 1991. gadā viņa izveidoja savu zemnieku saimniecību ar padsmit govīm un pārdesmit hektāriem zemes. Saimniecība pakāpeniski attīstījās un ar laiku to pārņēma mani vecāki. Arī es no bērnības strādāju laukos un 2015. gadā nodibināju savu zemnieku saimniecību Kalves. Nākamais attīstības solis sekoja 2019. gadā, kad apvienojām abas saimniecības un izveidojām z/s Kalves. Tas bija nepieciešams, lai varētu sekmīgāk startēt dažādos atbalsta projektos.

Pašlaik apsaimniekojam 670 hektārus zemes, no kuriem nomājam ap 150 – 200 hektāriem, bet pārējās platības ir pašu īpašumā. Brīvu zemju apkārtnē nav, tādēļ iespēju saimniecības attīstībai plašumā ir ļoti maz, iespējams iegādāties tikai pa kādam zemes gabaliņam, kas iepriekš bija iznomāts.

Galvenie darbības virzieni ir piena lopkopība un augkopība – audzējam graudaugus, rapsi un zālāju sēklas. Lauki pārsvarā ir izvietoti diezgan tuvu ap saimniecības centru – tālākais tīrums atrodas 10 km attālumā Vecatē. Lielākais tīrums ir 120 hektāru platībā. Daļu no tā apsaimniekojām jau sen, taču ar laiku piepirkām klāt blakus esošās platības un izdevās izveidot tik lielu tīrumu. Taču vidējā viena lauka platība saimniecībā ir ap 20 hektāriem. Pārsvarā ir melnzeme, tikai vietām augsne ir mālaināka. Pirms pāris gadiem ar VAKS starpniecību veicām augsnes analīzes un secinājām, ka daudzviet trūkst organisko vielu. No tā paša VAKS pērkam arī granulēto kaļķi.

Meliorācijas sistēma, kā jau visur, pamatā ir vēl no kolhozu laikiem. Tādēļ to nākas regulāri kopt un remontēt. Lai šo jomu labāk saprastu, esmu izgājis meliorācijas kursus. Mums ir savs drenu skalotājs un trīs tonnu ekskavators. Nopietnākai rakšanai mēdzam no kaimiņa iznomāt 19 tonnu ekskavatoru.

Saimniecībā ir 87 slaucamās govis un tas ir maksimālais skaits, kas ietilpst nelielajā kūtī. Ganāmpulks sastāv no Holšteinas melnraibajām un sarkanraibajām piena devējām. Ēdināšana un tīrīšana pārsvarā notiek ar rokām, bet slaukšanai ir De Laval piena vads. Tāpat ir ap 40 jaunlopu. Lopbarību pamatā sagatavojam paši, klāt piepērkam tikai spēkbarību. Barības devas gatavojam ar Strautmann mikseri. Govis vasaras sezonā laižam ganībās, tepat apkārtnē ir ganības 40 hektāru platībā. Fermā uz maiņām strādā trīs slaucēji un viens barotājs – uzkopējs. Vidējais gada izslaukums ir pāri par 8000 kilogramiem no govs.

Kopējai darbinieku skaits uzņēmumā ir 11, ieskaitot ģimenes locekļus un sezonas strādniekus. Mamma pamatā atbild par lopiem, bet tētim tuvāki ir dzelži. Savulaik kopā ar mammu izgājām mākslīgās apsēklošanas kursus. Būtībā varu paveikt praktiski jebkuru darbu un ikdienā pats strādāju ar visa veida tehniku.

Traktori un kombaini

Pārsvarā visu tehniku esam iegādājušies jaunu. Traktoru parks pamatā sastāv no četriem Valtra traktoriem, kā arī ir viens T-150 un viens Belarus – vēl no saimniecības pirmsākumiem. T-150 traktoru pats pārbūvēju un uzstādīju tam jaunu astoņcilindru dzinēju. Tātad mums ir 2001. gada Valtra 8550 (160 ZS), 2005. gada Valtra T190 (190 ZS), 2007. gada Valtra A95N (95 ZS) un 2018. gada Valtra S274 (270 ZS). Kā redzams, esmu uzticīgs Valtra traktoriem ar kuriem esmu apmierināts un pagaidām negrasos neko mainīt. Uzskatu, ka ir racionālāk strādāt ar viena zīmola tehniku.

Savukārt kombaini mums ir New Holland ražojuma. No 2004. līdz 2011. gadam strādājām ar modeli TC 56, tad Stokker to atpirka un mēs iegādājāmies CSX 7080 ar septiņu metru hederu. Bet šopavasar mūsu pagalmā ieripoja jauns New Holland CR 8.80 ar platajām kāpurķēdēm un deviņu metru hederu. Nolēmām, ka ar diviem kombainiem tomēr būs drošāk, jo arvien biežāk ir gadi, kad mūsu jau tā īsā kulšanas sezona mēdz kļūt vēl īsāka.

Vecākajam kombainam sēklas zālāju kulšanai ir īpašs lentes pacēlājheders, kurš pievienots priekšā parastajam hederam. Šādu risinājumu sekmīgi pielietojam jau trīs sezonas. Tad gan ļoti svarīgi noķert vismaz trīs dienas bez lietus, lai nopļautais zālājs apžūst un nesalīst. Šo neliela holandiešu uzņēmuma A. Den Dekker ražoto pacēlājhederu nejauši pamanīju internetā. Sazinājos ar ražotāju un tas viss vainagojās ar mazlietota sešu metru modeļa iegādi. Uzskatu, ka tas ir ļoti labs risinājums zālāju kulšanai, jo pats labi zinu, cik grūti kombains strādā, ja jākuļ tikko pļauta zālāja masa.

Lopbarības sagatavošana

Zāles pļaušanai pielietojam Krone EasyCut 3210 CU piekabināmo pļaujmašīnu. Vēl ir Krone Swadro sešmetrīgs divu rotoru grābeklis. Cenšamies pēc iespējas iztikt bez vālošanas un presēt uzreiz no nopļauta vāla. Tā lopbarība sanāk kvalitatīvāka. Arī prese ir Krone ražojums – Comprima ar maināmu rituļa diametru 1,2 – 1,5 m. Ar Krone tehniku esmu ļoti apmierināts, jau sen ir izveidojusies laba sadarbība ar tās pārstāvi Amazone. Serviss strādā labi, rezerves daļas ir ātri pieejamas – sliktākajā gadījumā, ja to nav Valmierā, tad Rīgā ir noteikti.

Visu skābbarību sagatavojam rituļos, tādēļ ir McHale ietinējs. Ietīšanas plēvi un tīklu pērkam pie Dojus, jo tai ir laba cenas un kvalitātes attiecība, kā arī gana labs ruļļa garums.

Cita tehnika

Līdz šim visu laiku saimniecībā esam pielietojuši aršanas tehnoloģiju. Tādēļ tiek kārtīgi nodarbināts Kuhn Vari-Master 152 seškorpusu arkls. Nākamā seko Bewo Agro astoņmetrīgā šļūce vai Amazona Catros 4003 četrmetrīgie diski. Vēl ir arī Amazone AW 12200 veltņi. Neraugoties uz 12 metru platumu, tie viegli ripo un labi darbojas. Arī par 2015. gadā iegādāto piekabināmo sējmašīnu Amazone Cirrus 4001 varu teikt tikai to labāko. Tāpat kā par minerālmēslu kliedētāju Amazone ZA-TS Hydro (2020. g.) ar automātisko kalibrēšanu un citām gudrībām. No Amazone ir arī piekabināmais miglotājs UX 6200 Super ar 28 metru darba platumu (2017. g.), kā arī tikko iegādātais rugaines kultivators Cenius. Ar Cenius vēlos iemēģināt bezaršanas tehnoloģiju – viens 15 hektāru tīrums ir atstāts šim eksperimentam. Augsnes apstrādes tehnikas klāstā ir arī Unia dziļirdinātājs.

Saimniecības tehnikas parkā ir kravas vilcējs Scania R420, kuru gan pirkām lietotu, bet tam ir iegādāta jauna Wielton graudu piekabe. Protams ir arī vairākas traktoru piekabes – Western (28 t), LMR Āzene (18 t), Western graudu pārkraušanas piekabe (20 t), Pronar mēslu ārdītājs, Palms piekabe ar hidromanipulatoru un lopu transporta piekabe. Vēl var pieminēt sešmetrīgās ganību ecēšas, Vogel&Noot zālāju mulčētāju un Bomford Buzzard grāvju pļaujmašīnu ar astoņu metru izlici.

Pats ikdienā pārvietojos ar nesen iegādātu Vokswagen Amarok.

Pašlaik saimniecībā notiek graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksa būvniecība – esam izvēlējušies Alvan Blanch divplūsmu kalti. Kaimiņu saimniekam tāda jau ir, tādēļ varējām to labi izpētīt un izlēmām par labu šim Anglijas ražojumam.

Kopumā var teikt, ka saimniecības tehnikas parku ir izdevies diezgan optimāli nokomplektēt un tuvākajā laikā nopietnus ieguldījumus neplānojam.

PROFI LATVIJA NR.27 (2021-4)