Mežizstrādes uzņēmums Krauzers ir dibināts 1998. gadā, taču tā tagadējie īpašnieki Andis Araks un Kaspars Eihe to iegādājās 2003. gadā.
Meža nozarē, kā līdzdalībnieki citos uzņēmumos, viņi strādāja jau no 1996. gada, taču tad nonāca pie pārliecības, ka jāveido pašiem savs uzņēmums. Tā Krauzers jauno īpašnieku vadībā sāka augšupeju un attīstības tempi joprojām saglabājušies visnotaļ iespaidīgi. Turklāt bez mežizstrādes un transporta pakalpojumiem uzņēmums nodarbojas arī ar kokapstrādi, tehnikas remontu, karjeru izstrādi un citām lietām. Pašlaik SIA Krauzers kopā nodarbina 180 strādājošos, bet to skaitam ir pieaugoša tendence.
Uzņēmuma vadītājs Andis Araks stāsta par SIA Krauzers attīstību un pieredzi tehnikas parka veidošanā.
- Jau no pašiem pirmsākumiem mums ar kompanjonu ir strikti sadalītas darbības sfēras – es vadu uzņēmuma saimniecisko un finanšu darbību, bet kolēģis nodarbojas ar juridiskajām lietām, kā arī projektu vadību un attīstību. 2003. gadā, kad iegādājāmies uzņēmumu Krauzers, tas bija praktiski nedzīvā stāvoklī. Sākumā kopā ar pašiem bijām pieci strādājošie. Starp citu, divi no tiem trim darbiniekiem – grāmatvede un šķeldas nozares vadītājs – joprojām strādā uzņēmumā.
Sākotnēji galvenais fokuss bija uz mežizstrādi un tālāku savu koku apkalpošanu. Par cik galvenie mežizstrādes darbi bija kaut kas pa vidu starp kailcirti un sanitāro cirti, tad pamatā izmantojām zāģeru pakalpojumus.
2006. gadā iegādājāmies pirmo jauno forvarderu John Deere 1010, kurš ļoti labi kalpo vēl joprojām un ir nostrādājis 30 000 motorstundu. Sākumā pārsvarā iegādājāmies lietotu tehniku, taču parēķinot secinājām, ka remontos aiziet ļoti liela nauda plus vēl neplānotas dīkstāves. Tagad esmu pārliecināts, ka jāpērk tikai jauna tehnika un tā arī cenšamies darīt. Tiesa, 2016. gadā viena darījuma ietvaros tikām pie lietota harvestera un forvardera. Līdz tam ņēmām harvestera pakalpojumu.
Pašlaik mežizstrādes tehnikas parkā ir pusotru gadu vecs harvesters John Deere 1170, kā arī forvarderi Komatsu 840, Komatsu 855 un John Deere 810 ar fiksēto kabīni – šāda versija ir krietni labāka, nekā ar grozāmo kabīni, kādu esam izmēģinājuši iepriekš. Mazākais Komatsu 840 forvarders mūsu apstākļos ir ne šis ne tas, tādēļ tam speciāli jāpiemeklē cirsmas, kur tas būtu labāk piemērots. Savukārt lielākais Komatsu 855 mums ir pašā laikā. Ar to es negribu teikt, ka konkrētais modelis ir slikts – tas vienkārši nav piemērots mūsu apstākļiem. Tādēļ mēs ļoti rūpīgi pētām un izvērtējam tirgū pieejamo tehniku un tikai tad pieņemam lēmumu par iegādi, protams, ņemot vērā arī citus aspektus, tostarp, izmaksas. Esam pasūtījuši vēl vienu jaunu harvesteru John Deere 1170G ar četriem tiltiem un jauno IBC manipulatora vadības sistēmu. Tas ir nopietns ieguldījums, taču mūsdienās trūkst strādnieku un tādēļ nepieciešama jaudīgāka tehnika. Strādājot mežā, it īpaši privātajā sektorā, prasības pret darba kvalitāti kļūst arvien augstākas. Nepieciešams, lai pēc izstrādes paliek sakopts mežs. Turklāt mums ir daudz kopšanas cirsmas un bieži ir arī zemas nestspējas augsnes. Harvesters ar četriem tiltiem pret augsni ir saudzīgāks. Nākotnē vajadzētu iegādāties jaunu forvarderu minētā mums nepiemērotā modeļa vietā.
Runājot par kokvedējiem, tad pirmais jauniegādātais bija Volvo markas auto un tā arī pie šā zīmola esam palikuši, lai gan lietotas iegādātas arī citu marku mašīnas. Vēsturiski tā iegājies, ka mums pārsvarā darbi ir bijuši Kurzemē, bet Volvo bija labs serviss Ventspilī. Arī Rīgā Volvo serviss ir labā līmenī un esam sākuši arī to izmantot. Kopumā varu teikt, ka ar tehnikas dīleriem izveidojusies laba sadarbība, vienmēr izdodas atrast pozitīvu risinājumu. Nopietnas nesaprašanās nav bijušas. Patīkami redzēt kā attīstījies vietējais uzņēmums Metsatek, kurš visiem mūsu kokvedējiem aprīkojis piekabes. Ar viņiem ir ilggadēja un ļoti laba sadarbība.
Pašlaik uzņēmuma tehnikas parkā ir 17 Volvo FH 460 kokvedēji, no kuriem 7 ir aprīkoti ar riepu spiediena regulēšanas sistēmu CTI. Kokvedējus ekspluatējam līdz pieciem gadiem vai miljonam nobraukto kilometru. Parasti pēc 600 000 kilometru sākas lielāki remonti. Turklāt kokvedējiem tie kilometri sanāk diezgan smagi, jo ir diezgan biežas kraušanās un nav tikai taisna braukšana pa lielām šosejām. Uz katra kokvedēja strādā četri šoferi – pa diviem pāriem. Esam ieviesuši apaļkoku kustības programmu – šoferis epastā saņem darba uzdevumu un maršrutu. Taču drīzumā palaidīsim pašu izstrādātu pilnveidotu programmu, kurā būs iesaistīts arī mežizstrādes process un līdz pat grāmatvedībai.
Pašlaik 12 kokvedēji strādā Latvijas valsts mežu pasūtījumā, bet pārējie sniedz pakalpojumus citiem uzņēmumiem.
Runājot par kravas auto šoferiem, var teikt, ka tāpat kā visā nozarē, ir grūtības ar jauniem cilvēkiem, jo netiek nodrošināta pienācīga apmācība. Iespējams, valstij vajadzētu palīdzēt ar stipendiju un potenciālajam darba devējam ar līdzmaksājumu, jo citādi tam jaunietim nav kur atsperties. Līdz ar to tagad nereti ir tā, ka vieglāk ir darbinieku pārvilināt no konkurenta un tā jau ir slikta tendence.
Šogad iegādājāmies jaunu 14 t ekskavatoru Kobelco apauguma novākšanai un darbiem karjerā. Pirms tam nomājām dažādas tonnāžas ekskavatorus, līdz kļuva skaidrs tieši kāds mums ir piemērots.
Šķeldas ražošana ir vēl viena atsevišķa nozare. Agrāk bija Jenz 420 šķeldotājs komplektā ar Valtra traktoru. Kalpoja ļoti labi un pat dīleri brīnījās, ka tas tik ilgi iet. Būtu droši vien ņēmuši arī jaunu Jenz firmas šķeldotāju, taču viņu piedāvājumā nebija tieši tāda modeļa, kāds mums nepieciešams – vai nu par mazjaudīgu vai ļoti jaudīgs. Izvēlējāmies no Intrac iegādāties Mus-Max Wood Terminator 9XL šķeldotāju komplektā ar Massey Ferguson 7726S Dyna 6 traktoru. Šīs tehnikas parametri atbilst mūsu prasībām un pagaidām ar savu izvēli esam apmierināti.
Šķeldas transportēšanai ir divi Volvo vilcēji un viens Volvo konteinervedējs. Vēl ir viens MAN ar treileri smagās tehnikas transportēšanai, vēl viens MAN būvgružu vedējs, kā arī Mercedes-Benz dēļu vedējs ar manipulatoru.
Tehniku daudz remontējam paši, jo mums ir savs kravas auto serviss ar visu nepieciešamo aprīkojumu, kurā strādā 9 atslēdznieki. Sniedzam arī kravas auto remonta pakalpojumu citiem uzņēmumiem.
Komercauto parkā meža meistariem ir vairāki Mitsubishi L200 un daži Toyota Hilux pikapi, tad vēl ir vairāki Škoda Yeti, kurus tagad jau sākam nomainīt ar Skoda Karoq. Kokvedēju šoferiem maiņas auto ir trīs Opel Corsa, kā arī ir Opel Movano busiņš. Visas šīs mašīnas kalpo labi un pārsvarā šo tehniku cenšamies iegādāties un apkalpot pie vietējiem dīleriem.
PROFI LATVIJA NR.20 (7/2019)
Jūs varētu interesēt arī
INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Saldus novada Blīdenes pagasta SIA Rāvas
SIA Rāvas vadītājs Uldis Ķirsis juniors stāsta par uzņēmuma...
INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU: Meža Enerģija SIA
Par SIA Meža Enerģija pirmsākumiem un izaugsmi stāsta uzņēmu...
INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Valmieras novada Kocēnu pagasta zemnieku saimniecība Mazdzērvītes
Zemnieku saimniecības Mazdzērvītes pamatnodarbošanās ir liel...