INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Saldus novada Jaunlutriņu pagasta z/s Pusleiši

Ģimenes saimniecība piektajā paaudzē

Piena lopkopības saimniecībā ļoti svarīgi optimālā laikā sagatavot kvalitatīvu lopbarību. Tādēļ Pusleišos tehnikas parku cenšas veidot pēc iespējas efektīvāku, ar skatu uz izaugsmi nākotnē. Uzņēmuma vadītājs Edgars Andersons stāsta par zemnieku saimniecības veidošanos, attīstību un tehnikas parka veidošanu.

- Vecvecvectēvs ūtrupē 1889. gadā nopirka Pusleišu saimniecību un sāka saimniekot. Savukārt vecvectēvs nojauca veco māju un uz tās pamatiem 1938. gadā uzcēla esošo māju. Tad iestājās cits laikmets un mani vecāki jau bija kolhoznieki. 1991. gadā vecāki šajā pašā vietā dibināja zemnieku saimniecību un joprojām ir tās īpašnieki. Abi jau vairākus gadus ir pelnītā pensijā, bet joprojām piedalās saimniecības darbos. Māte vietējā kolhozā bija vetārsts, bet tagad gādā par saimniecības ganāmpulku. Tēvs kolhozā bija šoferis, vēlāk sporta metodiķis un tagad saimniecībā nodarbojas ar tehnikas lietām.

Mēs ģimenē esam pieci bērni. Jau no bērna kājas bijām pazīstami ar visiem lauku darbiem. Pēc izglītības esmu mehatronikas inženieris un lauksaimniecības inženierzinātņu maģistrs. Savulaik jau biju sācis dzīvot un strādāt Rīgā, bet tad pienāca brīdis, kad bija jāizšķiras par vecāku iesāktā darba turpināšanu. Tā nu 2012. gadā atgriezos senču mājās un uzņēmos saimniecības vadību. Tolaik bija ap 180 hektāru zemes, no kuriem 110 bija īpašumā, un 2004. gadā celta kūts ar 60 slaucamām govīm.

Attīstībai platības pietiek.

Pašlaik apsaimniekojamā platība ir 260 hektāru, no kuriem pašu īpašumā ir ap 160 hektāriem. Zālāji saimniecībā aizņem 70 hektārus plus vēl 10 ha vecās pļavas, ap 60 ha graudaugi, 18 ha rapsis, ap 30 ha kukurūza. Vasarāji – mieži un zirņi – ap 20 ha. Kaut ko atstājam arī papuvē. Vairāk zemi nevēlos un arī nevajag. Nākotnē plānojam celt jaunu fermu, iegādāties vēl vienu slaukšanas robotu un barības robotu, taču arī tādā gadījumā mums pietiks ar esošajām platībām.

Augsnes mums ir dažādas un diezgan pasmagas – pārsvarā smilšmāls, arī māls. Augsnes ir arī ļoti skābas – daudz jākaļķo. Lauki pārsvarā ir četru kilometru rādiusā no mājām. Tālākais nomas lauks atrodas deviņu kilometru attālumā. Platības ir ļoti dažādas, vidējais izmērs ir ap septiņiem hektāriem, lielākais lauks ir 40 ha.

Pērnruden rapša rugaini apstrādājām ar jauniegādāto kultivatoru Kuhn Prolander un tad sējām ziemas kviešus. Taču principā no aršanas atteikties nedomājam. Katru gadu rūpīgi lasām akmeņus, no zālājiem pat sīkos akmenīšus. Paši iespēju robežās veidojam meliorāciju, jo padomju laikos šajā apkārtnē tā netika īstenota.

Saimniecības ganāmpulkā ir ap 160 liellopu, no kuriem 60 ir slaucamās govis – pārsvarā Holšteinas melnraibās. Vidējais izslaukums ir teju 12 000 kg no govs gadā. 2021. gada februārī uzstādījām DeLaval VMS 300 slaukšanas robotu.

Ģimenes saimniecībā strādājam māte, tēvs, es ar sievu un trīs jaunās atvases. Papildus nāk vēl trīs darbinieki. Saimniecībā ir diezgan labi iekārtotas darbnīcas un daudzus remontus veicam paši. Starp citu, darbnīcas un tehnikas nojumi būvējām pašu spēkiem.

Ar pļaujmašīnu, miglotāju un minerālmēslu kliedētāju strādāju pats, jo tad labi varu redzēt un novērtēt katru tīruma metru.

Saimniecībai ar 60 slaucamo govju ganāmpulku mums sanāk diezgan daudz un jaudīga tehnika, taču tā ļauj darbus paveikt ātrāk un efektīvāk, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi. Piemēram, jaunais deviņmetrīgais lenšu vālotājs Kuhn MegeMaxx 950 palīdz ātrāk savālot zāli. Pērnvasar ar to 75 hektārus savālojām un paralēli novācām ar pašgājējsmalcinātāju astoņās stundās. Ar MergeMaxx izveidoju lielo vālu ar labu darba ātrumu līdz 22 km/h, protams, pie nosacījuma, ka lauki ir līdzeni un bez akmeņiem. Agrāk lopbarību vācām trīs dienas ar savācējpiekabi, bet tagad to pašu darbu paveicam astoņās stundās. Taču savācējpiekabi joprojām paturam rezervei.

Pērn no 30 hektāriem kukurūzas lopbarībai sagatavojām tikai vālītes – barības devā var atbrīvoties no graudiem. Šai metodei gan ir trūkums – vēlāks kukurūzas novākšanas laiks, kas rada riskus laika apstākļu dēļ.

Pašgājējsmalcinātāju un graudu kombainu ņemam pakalpojumā no kaimiņu saimniekiem. Šāda veida tehniku paši iegādāties pagaidām neplānojam. Tā iegājies, ka ar kaimiņiem diezgan daudz kooperējamies dažādos darbos – viņi palīdz mums, mēs viņiem. Starp citu, esam biedri gan kooperatīvā Ošenieku grauds, kas savukārt ir Latraps biedrs, gan kooperatīvā Piena ceļš, kas pirms pāris gadiem apvienojās ar igauņu kooperatīvu E-piim un tagad arī tā saucas.

Tehnikas parkā ir dažādu ražotāju mašīnas – iegādātas gan jaunas, gan lietotas.

Starp jaunākajiem pirkumiem jāizceļ jau minētais lenšu tipa vālotājs Kuhn MegeMaxx 950 (2020), zaru kultivators Kuhn Prolander 6000A (2021) un Kuhn Axis 40.2 H-EMC minerālmēslu izkliedētājs (2021), kā arī pirms dažiem gadiem iegādātā prese Kuhn VB 2160 (2011). Te vietā piebilst, ka izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Kuhn tehnikas vietējo pārstāvi Silja.

Savukārt iegādājoties Fendt un Pottinger tehniku, mums ir veiksmīga pieredze ar uzņēmumu Go Tehnika. Viņi ir labi palīdzējuši gan ar tehnikas remontiem, gan iegādājoties jaunu un lietotu tehniku. Visi saimniecības galvenie traktori savulaik pirkti lietoti: Fendt 820 Vario (2008), Fendt 930 Vario (2004), kuri pērn aprīkoti ar Raven hidraulisko stūrēšanas sistēmu un Fendt Farmer 311 LSA(1992), kuram jau ir 24 tūkstoši motorstundu. Nākotnē plānoju jaunāka Fendt 930 traktora iegādi. Vēl ir New Holland TD95D (2005. gadā iegādāts jauns), kurš strādā kopā ar DeLaval barības mikseri – dalītāju un Kverneland salmu izkliedētāju.

Pie nesen jauniegādātās tehnikas vēl jāpieskaita Pöttinger Novacat A10 CF pļaujmašīnas 3x3 m kombinācija (2020) ar Pöttinger Novacat 306 frontālo pļaujmašīnu (2010) un teleskopiskais iekrāvējs Merlo TF 42,7 CS (2018). Par Merlo dīleriem Armuss varu teikt tikai to labāko – ar servisa čaļiem tur viss ir kārtībā. Kā mazlietotu pirkām Agrolux HRT pieckorpusu maiņvērsējarklu (2015).

Saimniecības tehnikas parkā vēl ir Volvo EC 210 kāpurķēžu ekskavators (21 t), divas Laumetris graudu piekabes (20 t un 16 t), Pöttinger Faro 4000 savācējpiekabe (2009), divas Āzene kūtsmēslu kliedētājpiekabes (14 t), kā arī Western 10 kubikmetru vircas muca (2007), taču jaunajai kūtij noteikti vajadzēs lielāku mucu. Vēl ir divas rituļu platformas: Āzene LMR-14R (2005) un otra, kas izgatavota no kravas auto piekabes. Labi vēl strādā Dubex piekabināmais miglotājs ar 24 metru darba platumu (2003), kā arī četrus metru platā sējmašīna Väderstad Rapid 400 (2004).

Kā jau minēju, mūsu pašreizējiem apjomiem tehnika ir diezgan jaudīga un daudzveidīga, taču tas ļauj bez lielām bažām skatīties nākotnē un plānot saprātīgu izaugsmi – saglabājot ģimenes saimniecības izmērus.

PROFI LATVIJA NR.30 (2022-2)