Saimniekojam efektīvi ar tiešās sējas (No-Till) tehnoloģiju un precīzu mēslošanu

Saimniekojam efektīvi ar tiešās sējas (No-Till) tehnoloģiju un precīzu mēslošanu

Autors: Yara Latvija

ZS “Krastmaļi” demo izmēģinājums sadarbībā ar Yara

Precīzajām lauksaimniecības tehnoloģijām ir aizvien pieaugoša loma saimniecības pārvaldībā – tās palīdz aprēķināt slāpekļa lietojuma devu, balstoties uz konkrētā auga vajadzību pēc slāpekļa, uzraudzīt augu biomasu un noteikt optimālo brīdi slāpekļa izkliedei. Yara piedāvātais digitālais rīks Atfarm Latvijā pieejams jau trešo sezonu, un šobrīd to aktīvi lieto vairāk kā 500 lauksaimnieku, kas apzinās digitālo tehnoloģiju nozīmi saimniecības attīstībā. Apvienojot saimniecības pieredzi, zināšanas, efektīvu un mūsdienīgu tehnoloģiju un ņemot palīgā digitālos rīkus, ir iespējams gan palielināt ražu un tās kvalitāti, gan ietaupīt izejvielas, tādejādi uzlabojot bilanci un saudzējot dabas resursus.

Lai pārbaudītu, kā šie instrumenti darbojas praksē, Yara katru gadu veic demo izmēģinājumus saimniecībās, kas ir atvērtas inovāciju ieviešanai saimniecībā. Vispirms pārliecinoties jau par izvēlēto saimniekošanas metožu efektivitāti un papildinot tās ar iespējām, ko sniedz digitālie rīki. 2023.gada sezonā veicām šādu izmēģinājumu ar ZS “Krastmaļi” saimnieku Mārtiņu Flaksi.

Kā tas sākās?

ZS “Krastmaļi” un tās saimnieks Mārtiņš Flaksis ir viens no progresīvākajiem lauksaimniekiem Latvijā, kas ir gatavs savā saimniecībā izmēģināt netradicionālas saimniekošanas metodes, eksperimentēt ar dažādu kultūraugu audzēšanu un, balstoties uz uzticamu un profesionālu informāciju, pielāgot un uzlabot augu audzēšanas programmu.

2022. gada pavasarī, apmeklējot ZS “Krastmaļi” saimniecību, Yara agronome Daiga Sergejeva uzzināja, ka vienā ziemas kviešu laukā saimnieks izveidojis 3x3m lielā laukumu, kurā pavasarī nav lietots slāpeklis. Savukārt blakus esošajos laukos arī tikaiesēti ziemas kvieši, bet ar atšķirīgiem priekšaugiem. Saimniekam bija liela interese, kā visi šie mainīgie faktori ietekmē slāpekļa uzņemšanos augos. Lai to noskaidrotu, 2022.gada aprīlī veicām hlorofila satura mērījumus augos ar Yara N-Testeri BT.

Mērījuma rezultāti apstiprināja literatūrā pieejamo informāciju, ka visvairāk slāpekļa ziemas kviešiem ir pieejams pēc priekšauga ziemas rapsis. Nākamais labākais rezultāts ir pēc zirņiem un tad pēc kviešiem. Yara N-Testera BT mērījuma rezultāti: Ziemas rapsis 643, zirņi 632 un kvieši 597 punkti. (Skat. attēlu "Yara N-Testera rādījumi ziemas kviešos") Pēc rezultātu analīzes ar saimnieku tapa skaidrs, ka pētījums ir jāturpina un saimniecība vēlētos slāpekli izmantot vēl efektīvāk, tādēļ 2023. gada pavasarī ierīkots izmēģinājumu jeb demo lauks.

“Esam mācījušies no sausā 2018. gada, kurš 31 gadu ilgajā saimniekošanas periodā ir bijis vienīgais gads, kas nesis saimniecībā zaudējumus. Ir dažādi faktori, kas mūs ietekmē, un ir jāmeklē veidi, kā tam gatavoties. Tie ir vairāki soļi: galvenais ir starpkultūra, augu maiņas ievērošana un minimālā augsnes apstrāde, bet nu jau 4 gadus “No-Till” tehnoloģija. Augu maiņa jau pirms tam bija ļoti laba, bet turpinām to pilnveidot. Ja runa ir par “No-Till”, tad jāatzīst, ka kviešu lauks, kurā ierīkojām Yara izmēģinājumu, pavasarī nebija acij tīkams un baudāms. Mētājās rapšu salmi, vēl viss kaut kas bija virsū uz lauka. Mēs to izmantojam kā mulčas slāni. Pats 2018. un 2019.gadā esmu pastaigājis ar augsnes termometru un pamērījis augsnes temperatūru, un uzreiz tapa skaidrs, kur augsne pārkarst un izdeg un kur augsne zem mulčas slāņa saglabā mitrumu un zemāku temperatūru. Visi mikroorganismi un sīkbūtnes, tai skaitā tārpi strādā. Mērījumi veikti aprīļa beigās un tas lika aizdomāties, kas notiek jūlijā, kad ārā ir +30°C.. Vairs nelietojam tik daudz slāpekli kā kādreiz. Slāpekļa, regulatora lietojuma izmaiņas un šķirnes izvēle tika veikta reizē ar pāreju uz bezaršanas tehnoloģiju. Patiesībā ziemas kviešu šķirne jau bija piemērota- “Fenomen” un parasti ir vēl kāda šķirne, kuru testējam,” tā Mārtiņš Flaksis, ZS ”Krastmaļi” saimnieks.

Izmēģinājuma gaita

2023. gada pavasarī saimniecības ražošanas laukā tika ierīkots izmēģinājums, kur daļa lauka mēslota, izmantojot Yara tehnoloģiju, kas balstīta uz digitālajiem risinājumiem Atfarm un Yara N-Testeri BT, un atlikusī lauka platība apsaimniekota pēc saimniecības tehnoloģijas. Atfarm ir Yara izstrādāts digitāls risinājums mainīgās slāpekļa devas izkliedei – tas palīdz izkliedēt slāpekli atbilstoši augu vajadzībai - tieši tik, cik nepieciešams konkrētajā vietā un laikā. Savukārt Yara N-Testeris BT ir ierīce, kas mēra hlorofila saturu graudaugu lapās, un no izmērītās vērtības tiek izskaitļota auga nepieciešamība pēc slāpekļa, kas Atfarm mobilajā lietotnē tiek attēlots kā slāpekļa ieteikums, izteikts kg/ha.

Yara tehnoloģija: Pavasarī, Atfarm lietotnes piedāvātajā laikapstākļu rīkā pārliecinoties, ka augsne ir sasniegusi 5 °C temperatūru 10 cm dziļumā, ar Atfarm aplikāciju veikta fotoanalīze augiem, nosakot nepieciešamo slāpekļa daudzumu pirmajai ziemas kviešu papildmēslošanas reizei (70 kg/ha N 04.04.2023), kas nodrošināts, lietojot 290 kg/ha YaraBela SULFAN 24-6 un veicot izkliedi ar izveidoto mainīgā lietojuma devu karti (VRA) Atfarm aplikācijā. Šī stratēģija spēcīgi attīstītajiem jeb lielākajiem augiem deva mazāku devu slāpekļa, bet vājāk attīstītajiem jeb mazākajiem augiem - lielāku devu. Pēc pirmās slāpekļa papildmēslošanas reizes uzsākta augu monitorēšana ar Yara N-Testeri BT. Mērījumi veikti regulāri, un nākamā slāpekļa papildmēslošanas nepieciešamība un tās deva noteikta, balstoties uz testera rezultātiem (41 kg/ ha N 15.05.2023). Jāpiebilst, ka 2023. gads visā Latvijā bija ar garu bezlietus periodu, kā rezultātā augu fizioloģiskie procesi, tajā skaitā barības vielu uzņemšana, bija traucēti. Lēmums par otro papildmēslošanas reizi pieņemts, ņemot vērā Yara N-Testera BT mērījumus un laikapstākļus, laikapstākļu prognozes. Otrā papildmēslošanas reize veikta ar konstantu devu.

Saimnieka tehnoloģija: Sagaidot, kad augsnes temperatūra 10 cm dziļumā sasniedz 5°C grādu temperatūru un saskaitot produktīvo dzinumu skaitu, lemts par mēslošanas devu 78 kg/ha N, nodrošinot to ar Polar CAN 27 un mēslojot to ar vienu konstantu devu 290 kg/ha. Ņemot vērā augu attīstību un laikapstākļus, 20.04.2023 lemts par vēl vienu slāpekļa papildmēslošanas reizi. Lauks mēslots ar amonija sulfātu 120 kg/ha ( 25 kg/ha N), izmantojot konstantu devu. Pirms solītajiem nokrišņiem 15.05.2023 lauks mēslots ar YaraBela AXAN 27-4 100 kg/ha (27 kg/ha N). Saimnieka lēmumi par mēslošanu tika pieņemti, neizmantojot Yara rīkus.

Rezultāti

Saimniecības agronoms, pārzinot lauku, izvēlējās mērījumu vietu, kurā veikti N-Testera mērījumi. Laikapstākļi: sākot no 10. maija, gaisa temperatūra sāka pakāpties virs 10°C un nokrišņu summa aprīlī bija uz pusi mazāka kā ilggadējā klimatiskā norma. Savukārt maijā nolija tikai 1/3 no ilggadējas klimatiskās normas. Pēc pirmās papildmēslošanas reizes pirmie vērā ņemamie nokrišņi (11 mm) bija 16. maijā, kas ir dienu pēc pēdējās papildmēslošanas reizes. Redzams, ka tad arī Yara N-Testera BT mērījuma skaitļi palielinājās un augi tikai tad sākuši uzņem slāpekli. 29.maijā testera uzrādītie skaitļi bija šādi: Yara programma - 111 kg/ha N un 790 testera punkti. Saimnieka programma- 130 kg/ha N un 741 testera punkti.

Izmēģinājumā Yara pusē tikai pirmajā pavasara N papildmēslošanas reizē lietota Atfarm VRA karte, bet saimnieka pusē visās mēslošanas reizēs lietota viena konstanta slāpekļa deva. Ja aplūkojam kombaina ražas kartes, tad redzams, ka Yara izmēģinājuma daļā raža bija vienmērīgāka, un kombaina vadītājs atzina, ka veikt iestatījumus šajā daļā bija daudz vienkāršāk, lai panāktu tīrāku graudu ieguvi. Ražas atšķirība nav iegūta, tomēr lielāka peļņa iegūta Yara programmas pusē, jo N vajadzība augiem noteikta ar Yara N-Testeri BT, tādejādi iedodot augiem N tad, kad tas ir nepieciešams un atbilstoši to vajadzībai. Kā arī veikts par vienu kliedēšanas reizi mazāk kā saimniecības izmēģinājuma daļā.

No brīža, kopš sēklas sāk dīgt līdz cerošanai, N jānodrošina tik daudz, lai tas veicinātu cerošanu. N trūkums vai pārmērīgs daudzums visā veģetācijas laikā var samazināt ražu un tās kvalitāti, kā arī veicināt augu slimību ieņēmību. Slāpekli saturoša mēslošanas līdzekļa lietošana pirms ziedēšanas ir pamatota tikai tad, ja saskatāms ražas potenciāls, tādejādi palielinot ražas kvalitāti (olbaltumvielu saturu). Piemērotākais mēslošanas līdzeklis būtu tāds, kas satur, slāpekli un sēru atbilstošās proporcijās 7:1, lai veicinātu slāpekļa izmantošanās efektivitāti. Yara portfelī no šāda veida mēslojumiem piemērotākais būtu YaraBela AXAN 27- 4. 2023. gadā šajā izmēģinājuma laukā šāds ražas potenciāls netika saskatīts, kā arī laikapstākļi nebija piemēroti, lai N tiku uzņemts augos. Precīza, pamatota un uz vajadzībām balstīta N mēslojuma lietošana ir atslēga, lai iegūtu augtāku ražas kvalitāti, efektīvi izmantojot resursus.

Saimnieka komentārs par izmēģinājumu

“Saimniecībai nav lielas pieredzes ar precīzo mēslošanu, tāpēc bija interesanti izveidot izmēģinājumu un redzēt atšķirības. Iepriekš mums ar Yara speciālistiem mazliet atšķīrās viedokļi par mēslošanas laikiem, bet 2023.gadā mūsu un Yara komandas mēslošanas laiki daudz maz sakrita- tāpēc varējām redzēt tieši Atfarm un devu atšķirību starp abiem izmēģinājumiem. Tagad uz 2023.gadā iegūtajiem datiem varam izdarīt secinājumus un nākotnē izmantosim precīzo mēslošanu, kā arī turpināsim skatīties samazināta slāpekļa devas virzienā, ko pierādīja šis eksperiments.”

Mārtiņš Flaksis, ZS ”Krastmaļi” saimnieks