Apzinies riskus ražas novākšanas laikā

Ražas novākšanas laiks ir klāt. Vērts apzināties lielākos riskus, kas var gadīties ražas novākšanas procesā, lai no tiem izvairītos.

Speciālās tehnikas apdrošināšana (CPM) – traktori un traktoru piekabes, kombaini, iekrāvēji un cita smagā tehnika.

Sadursmes risks – vienā dienā uz lauka atrodas vairākas tehnikas vienības, kas novāc ražu. Tie var būt kombaini, traktori ar piekabēm, kurās iekrauj graudus, u.c. Lai arī visi tehnikas vadītāji ir profesionāļi, var gadīties, ka noguruma dēļ, jo spraigākajā ražas novākšanas laikā darba stundas var būt garas, kāds veic manevru, kura laikā rodas sadursme ar citu tehnikas vienību.

Apgāšanās risks – mūsu pieredze rāda, ka viens no biežākajiem negadījumu veidiem ir tieši apgāšanās. Katru gadu ir vairāki apdrošināšanas pieteikuma gadījumi, kad, braucot prom no lauka, speciālā tehnika apgāžas, tāpēc svarīgi ir apdrošināt ne tikai transportu, bet arī kravu un pat darbinieku personiskās mantas. Piemēram, traktoram apgāžoties, var tikt bojāts šofera tālrunis, taču, ja darba devējs apdrošināšanā būs iekļāvis programmu If Visi riski+, šādi neparedzētie izdevumi tiks atlīdzināti.

Pašaizdegšanās risks – šobrīd tehnika kļūst ievērojami dārgāka. Vēl pirms pieciem gadiem kombaina vidējā vērtība bija 150 000 - 200 000 €, tagad jauns standarta kombains zemniekam izmaksā 300 000 - 500 000 €. Nodegot vienam šādam kombainam, zaudējumi var būt pusmiljona vērtībā, tāpēc ir ļoti svarīgi apdrošināt jebkuru tehniku. Jaunākais atlīdzību gadījums, ko varam minēt kā piemēru, – vien piecus gadus veca kombaina pašaizdegšanās, un pilnīgas bojāejas rezultātā mēs izmaksājām 220 000 €. 

Svešķermeņu iekļūšana vācamajā vai pārstrādājamā materiālā – viens no biežākajiem atlīdzības pieteikumiem ir bojāti vākšanas, griešanas, uztveršanas un/vai padošanas agregāti, jo, piemēram, pat lielāks akmens kombaina hedera daļas var sabojāt neatgriezeniski.

Zādzības – speciālā tehnika no lauka bieži netiek nogādāta apsargātā teritorijā, bet atstāta turpat uz lauka, tāpēc pieaug zādzību risks. Bojāts pašu īpašums ir viens, tomēr nevajadzētu atstāt bez ievērības iespējamos riskus, ko tehnikas vadītājs varētu radīt trešajām personām. Piemērs: veicot darbus uz lauka, proti, novācot ražu, ar kombaina hederu tiek aizķerts elektrības stabs, nodarot zaudējumus trešajām personām. Šajā gadījumā papildus zaudējumiem, kas radušies pašai tehnikai, visticamāk, būs bojāts arī elektrības stabs. Ņemot vērā, ka bojājumi nodarīti uz lauka, nevis koplietošanas ceļu satiksmē, kā arī veicot specializētos darbus, nevis vienkārši pārvietojoties, šādi zaudējumi OCTA polises ievaros netiek atlīdzināti. Tad ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums būtu iegādājies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (CTA). 

Īpašumu apdrošināšana –graudu kaltes, šķūņi, darbnīcas, tehnikas novietnes, ražošanas ēkas, graudu silosi u.c.

Uzņēmējdarbības pārtraukuma risks – ja ir bojāts īpašums (ēkas, iekārtas, preces) vai uzņēmējdarbība ir traucēta vai pārtraukta.

Sadursmes ar īpašumu – jā, sadursmes var notikt ne tikai starp divām vai vairākām tehnikas vienībām, bet arī ar īpašumu. Visbiežākie īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumi – ietriekšanās sienā, vārtu izlaušana u.c.

Pašaizdegšanās risks – pat tad, ja zemniekam ir savas graudu kaltes un silosi, ir brīži, kad ražas ir vairāk nekā vietas, kur to droši uzglabāt. Šķūnis/angārs vai tehnikas novietne, kurā pēc darba tiek uzglabāta stipri nodarbināta, uzkarsusi tehnika vai kurā tiek veikti dažnedažādi remontdarbi, tostarp darbi ar atklātu liesmu, karsēšana un metināšana, nav tā drošākā vieta, kur uzglabāt graudus. Pēc If Apdrošināšanas pieredzes, varu teikt, ka, novietojot tehniku šķūnī, kurā atrodas graudi, pastāv ievērojams ugunsnelaimes risks. Piemēram, pirms pāris gadiem kādam mūsu klientam bija šāds gadījums – bija novākta raža, bet, tā kā darbi bija noslēgušies ļoti vēlu, tehnika šķūnī tika iedzīta uzreiz pēc darbu pabeigšanas. Pēc ugunsgrēka apsekošanas eksperti konstatēja, ka tehnika bija pašaizdegusies. Un, lai arī liesmas izdevās nodzēst samērā savlaicīgi, piedūmojuma, sodrēju un ūdens nodarītie zaudējumi ēkai un graudiem pārsniedza 50 000 €.