INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Kaspars Putrālis, Smiltenes novada Bilskas pagasta z/s Kalējiņi 1

Efektivitāte un profilakse

Zemnieku saimniecībā Kalējiņi 1 pirmoreiz viesojāmies tieši pirms desmit gadiem un intervija ar tās īpašnieku Kasparu Putrāli bija publicēta žūrnāla profi Latvija pirmajā numurā. Tāpēc ir ļoti interesanti atkal aprunāties un redzēt, ka šo gadu laikā notikusi stabila izaugsme. Tās pamatā, pēc saimnieka teiktā, ir divi galvenie stūrakmeņi – efektivitāte un profilakse, bet papildu spēku strādāt un attīstīties dod senču zemes enerģija.

Kalējiņi 1 jau pirms 10 gadiem bija viena no mūsdienīgākajām piensaimniecībām Latvijā ar 440 slaucamo govju ganāmpulku un vidējo izslaukumu no govs 12 000 litru piena gadā. Toreiz saimnieks teica, ka tuvāko gadu mērķis ir sasniegt 14 tūkstošus, kas šodien ir realitāte.

Kaspars Putrālis stāsta par saimniecības tapšanu un attīstību, kā arī par pieredzi tehnikas parka veidošanā.

- Esmu zemnieks piektajā paaudzē. Jau no bērnības strādāju vecāku saimniecībā, gāju Bilskas pamatskolā, Jelgavā izmācījos par agronomu. Studiju beigās devos apmaiņas braucienā uz ASV, kur strādāju pie amerikāņu fermera. Tur arī guvu papildu dzinuli biznesam, smēlos idejas modernai piensaimniecībai – jaunākās atziņas ganāmpulka veidošanā, ģēnētikā, ēdināšanā, slaukšanā. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, radās iespēja modernizēt un paplašināt saimniecību, kurā līdz tam saimniekoju ar vecākiem un vecvecākiem. Tad arī nolēmu, ka jāuzsāk savs bizness un jau no paša sākuma bija skaidrs, ka nopietni jāpievēršas vienai nozarei. Izvēle krita par labu piena lopkopībai.

Biznesā aktīvi iesaistīta visa ģimene. Mums ir kupla ģimene – kopā audzinām piecus bērnus. Sieva Aiga nodarbojas ar grāmatvedību, lieli palīgi ir abi brāļi. Mamma ir zootehniķe, pārvalda ganāmpulku un zina vārdus visām govīm. Saimniecībā pavisam ir 21 darbinieks.

Pirms nu jau vairāk nekā 20 gadiem viens no pirmajiem Latvijā sāku turēt lopus vaļējā tipa fermā un nepiesietus. Tas bija pārbaudīts paņēmiens Amerikā, katrs sīkums fermas konstrukcijā rūpīgi izrēķināts, atlika tikai pielāgot vietējiem apstākļiem un saimniecības vajadzībām. Gadu gaitā tika iegādāta zeme, tehnika un aprīkojums. Visa nauda tika ieguldīta saimniecības attīstībā. Mērķis bija izveidot konkurētspējīgu saimniecību, lai pats varu piedalīties sadarbības noteikumu izstrādē.

Patlaban ir tīršķirnes Holšteinas melraibo govju ganāmpulks. Tās ir visražīgākās piena devējas, tiesa, ļoti prasīgas pret barības kvalitāti. Pašlaik ir 1230 liellopu, no kuriem 620 ir slaucamās govis. Izslaukums ir virs 14 tūkstošiem litru gadā no govs. Dienā uzņēmumam Smiltenes piens nododam līdz 25 tonnām un esam viņiem lielākais piegādātājs.

2010. gadā izveidojām paši savu kombinātās spēkbarības ražotni, kuras pamatā ir firmas Gruber iekārta. Tās ražība ir viena tonna stundā un mēnesī pašu vajadzībām saražojam 350 tonnu. Lopbarībai graudus iegādājamies no VAKS.

2012. gadā uzcēlām jaunu fermu ar DeLaval 34 vietu slaukšanas karuseli Paralell Rotary PR 2100-34. No DeLaval ir arī cits fermu aprīkojums – ventilatori, rotējošās sukas, apsildāmās dzirdnes. Pirms pāris gadiem uzstādījām pēcslaukšanas robotu – pirmo Latvijā.

Pašlaik būvējam jaunu kūti, kas ļaus brīvāk izvietot govis. Galvenais mērķis ir katram dzīvniekam radīt ērtu guļvietu un plašāku privāto telpu, kas tagad vēl mazliet pietrūkst. Jaunā kūts ir īpaši pārdomāta, pielietototi paši jaunākie risinājumi, lai dzīvniekiem būtu maksimāls komforts. Tam vajadzētu paaugstināt izslaukumu un uzlabot ilgmūžību. Pārējie mājasdarbi jau ir izpildīti.

Mums ir veiksmīga sadarbība ar Vidzemes veterināro servisu un kopā apgūstam jaunākos pētījumus no ASV. Savas zināšanas regulāri papildinām arī apmeklējot nozares lielākās izstādes Hannoverē.

Piensaimniecībā lietojam pašas jaunākās tehnoloģijas. Ganāmpulks ir sadalīts 10 grupās, kur katrai ir sava ēdienkarte. Visiem datiem un rādītājiem tiek sekots elektroniski. Par katru dzīvnieku ir pieejami sīki dati: dzimšana, augšana, veselības vēsture, izslaukums un tā tālāk. Barības devas mērīšanai ir sensori un kameras. Par visu pienāk atskaites un no jebkuras vietas pasaulē man viss ir redzams, jo pats arī esmu atbildīgs par barības devu.

Jaunākā inovācija, ko ieviesām pirmie Latvijā, ir īpaša menedžmenta programma Cowmanager, kas ļauj attālināti kontrolēt katru govi. Tai ausī ir ievietots transponders, kas nolasa visas dzīvnieka kustības un darbības. Tas ļoti atvieglo ikdienas darbu, jo vairs nav nepieciešamība novērot katru dzīvnieku. 

Arī par visiem laukiem ir elektroniski dati: sēšana, mēslošana, pļaušana, degvielas patēriņš. Augsnes analīzes veic uzņēmums Agricon. Pavisam apsaimniekojam 710 hektārus zemes, no kuriem lielākā daļa ir īpašumā. Audzējam tikai augstvērtīgu zālāju, kuru pārsējam pēc 4 – 5 gadiem, ap 100 hektāru gadā. Mēslošanai izmantojam savus kūtsmēslus un šķidrmēslus, tā ka faktiski esam ļoti tuvu bioloģiskajai saimniekošanai.

Pļaujam 2 – 4 reizes gadā. Šogad, līdzīgi kā pērn, pie mums bija ļoti sausa vasara, tādēļ zāle auga slikti. Taču augsnē ieliekam vairāk, nekā paņemam, līdz ar to izveidojas rezerve. Turklāt es rūpīgi sekoju, kuru lauku vai tā daļu konkrētajā dienā pļaujam, – nesākam no viena gala un tik uz priekšu.

Gadā sagatavojam 14 000 tonnu skābbarības jeb rupjās lopbarības. Kukurūzu neaudzējam, jo no tās nevar iegūt pietiekami kvalitatīvu lopbarību. Mūsu audzētajam augstvērtīgajam zālājam – holandiešu hibrīdam – ir liela sagremojamība. Uzdevums ir nevis piepildīt govij vēderu, bet paēdināt to ar augstvērtīgu, minerālvielām un vitamīniem bagātu lopbarību.

Pievēršoties tehnikas parkam, varu teikt, ka mašīnas markai nav lielas nozīmes, bet pats galvenais ir kvalitatīvs un pieejams serviss. Laika gaitā izveidojusies veiksmīga sadarbība ar uzņēmumiem ArAgro un Stokker Agritech. Pašiem nav darbnīcu, jo bāzējamies uz servisu. Arī šajā ziņā svarīga ir profilakse – negaidām kamēr kaut kas salūzīs, bet savlaicīgi veicam visas nepieciešamās apkopes un plānotos remontus.

Traktoru parkā ir četri 3–7 gadus veci New Holland – divi T7.260, kā arī T7.270 un T7.165. Tie arī ir galvenie darbu darītāji. Traktoriem, kas brauc pa zālāju lietojam platākās pieejamās riepas. No senākiem gadiem ir arī divi Massey Ferguson traktori (6490. un 7724. modelis), kuri strādā vieglākos darbos, piemēram, pie sķidrmēslu sūknēšanas un vālošanas.

Fermā strādā JCB 560-80 Agri teleskopiskais iekrāvējs, kā arī trīs mazie iekrāvēji Weidemann 1380 lopbarības pārkraušanai un piestumšanai. Savukārt lopbarības samaisīšanai un izdalei kalpo divi Siloking Selfline Compact 1612 pašgājēji. Jaunākajam – divus gadus vecajam mikserim ir moderns aprīkojums ar NIR barības analizatoru precīzāka un kvalitatīvāka barības maisījuma iegūšanai. Otrs vecākais mikseris ir rezervei.

Daudzus gadus skābbarības sagatavošanai lietojām Pöttinger savācējpiekabes, taču nu jau trešo sezonu ir Claas Jaguar 940 pašgājējsmalcinātājs, kurš aprīkots ar Kemper C3003 Maximum pacēlāju un gaisa spiediena regulēšanas sistēmu priekšējiem riteņiem. Ar Jaguar pats arī strādāju un tas palīdz labāk sekot līdzi katra lauka stāvoklim un paveiktā darba kvalitātei. Viena lielā Pöttinger savācējpiekabe tiek turēta rezervei.

Zāles pļaušanai otro sezonu kalpo Pöttinger 10 metru trīskāršā kombinācija. Lenšu vālotājs ROC RT 1000 ar desmit metru darba platumu sevi labi apliecina jau trešo sezonu. Tas spēj izveidot pamatīgu vālu no 20 metriem. Salīdzinot ar tradicionālo rotoru vālotāju, tas nodrošina ievērojami tīrāku lopbarību – tikai līdz trim procentiem augsnes piemaisījumu.

Salmus, kurus ņemam no kaimiņu graudkopjiem, savācam ar New Holland Roll-Belt 180 rituļu presi.

Zālāju atjaunošanai lietojam Kverneland četrkorpusu arklu, kā arī Duvelsdorf speciālās zālāju ecēšas ar šļūci un veltni.

Savukārt zālāju sēšanai mums ir īpaša, manis paša izdomāta tehnoloģija, kuras pamatā ir Amazone 4 metru uzkarināmā sējas kombinācija, kas papildināta ar sīksēklu sējmašīnu. 70% zālāja tiek iesēts ar sējmašīnu, bet 30% tiek izpūsts pa virsu ar sīksēklu sējmašīnu. Rezultātā zālājs ir biezāks un viendabīgāks, tajā neaug nezāles un nav nepieciešama miglošana.

Tehnikas parkā ir arī vairākas piekabes un šķidrmēslu mucas: Joskin Tornado 3 kūtsmēslu izkliedētājs, divas lielās Joskin Silos Sace 590T trīsasu piekabes skābbarības transportēšanai un divas 20 t Joskin mucas Quadra 20 000 TS ar tiešās iestrādes diskiem.

Pašlaik saimniecība ir sasniegusi tādu izmēru, ka es pats vēl varu visu pārskatīt un pārvaldīt. Šādā formātā ir doma strādāt arī turpmāk. Pēc jaunās kūts uzcelšanas izslaukumam vajadzētu vēl palielināties. Uzmanības fokusā joprojām būs efektivitāte un profilakse.

PROFI LATVIJA NR.41 (2024-10)