INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Andis Arājs, Bauskas novada Iecavas pagasta zemnieku saimniecība Jaunstrīķeri

Dārzeņu audzēšana, ko papildina graudkopība

Zemnieku saimniecība Jaunstrīķeri specializējusies kartupeļu un sīpolu audzēšanā, taču būtiska darbības joma ir arī graudkopība.

Jaunstrīķeru īpašnieks Andis Arājs stāsta par saimniecības attīstību, kā arī pieredzi tehnikas parka veidošanā un uzturēšanā.

-  Darbības pirmsākumi ir 1993. gadā, kad  sāku apsaimniekot 26 hektārus mantotās zemes, bet zemnieku saimniecība Jaunstrīķeri tika dibināta 1998. gadā. Sākumā pamatnodarbošanās bija dažādu dārzeņu audzēšana, arī siltumnīcās. Rīgas tuvums ļāva izaudzēto vest uz galvaspilsētas tirgiem. Taču dārzeņu audzēšanā ir ļoti daudz roku darba un tirgošanās tirgū arī prasa papildu cilvēku iesaisti. Tādēļ mērķis bija paplašināties, vairāk ieviest mehanizāciju un palielināt izaudzētā apjomu, lai varētu kļūt interesanti lielākiem uzpircējiem.  

Pirmā tehnika, kā jau visiem tolaik, bija  divi Belarus un viens T-25 traktors, arī kartupeļu novākšanas un citi agregāti. Ap 2000. gadu sākām paplašināties un piepirkām klāt 30 hektāru zemes. Pakāpeniski pieaudzējām platības un iegādājāmies mūsdienīgu tehniku.

Pašlaik apsaimniekojam 500 hektāru zemes, no kuriem 150 ir īpašumā, pārējā tiek nomāta. 100 hektāros platības audzējam kartupeļus, 30 hektāros sīpolus, bet atlikušās platības aizņem graudaugi: 130 ha ziemas kvieši, 60 ha vasaras kvieši, 50 ha ziemas mieži un 50 ha tritikāle, kā arī 80 ha rapsis. Pārsvarā visi lauki atrodas ap saimniecības centru, bet ir arī nelielas platības 30 km attālumā Vecumnieku novadā. Augsnes nav īpaši auglīgas – pārsvarā smilšainas.

Saimniecībā, ieskaitot mani un grāmatvedi, nodarbināti seši cilvēki, plus vēl sezonas strādnieki pie dārzeņu šķirošanas.

Mums ir sava dārzeņu novietne un šķirošanas cehs ar iekārtām. Pagrabā varam uzglabāt ap 2000 tonnu kartupeļu, kas, pārvēršot platībā, būtu kādi 50 hektāri. Šos kartupeļus pakāpeniski šķirojam un nododam sadarbības partneriem, kuri tos tālāk piegādā lielveikalu ķēdēm. Līdzīgi ir arī ar sīpoliem – šķirojam un nododam sadarbības partneriem.

No 100 hektāriem kartupeļu puse novākto bumbuļu tiek pa taisno no lauka nogādāta čipsu ražotājam Ādažos un cietes ražotnei Alojā. Čipsiem tiek audzēti īpašas šķirnes kartupeļi, un kvalitātes prasības tiem ir ļoti augstas. Noteikts derīgo bumbuļu izmērs – no 38 līdz 80 mm. Nedrīkst būt ne drātstārpi, ne kraupis, ne mehāniski bojājumi. Lai pēc iespējas mazinātu kartupeļu traumēšanu, tos lauka malā no kombaina ļoti saudzīgi ber kravas mašīnā un ved uz Ādažiem. Pērn gan raža bija slikta, varējām čipsiem nodot tikai 500 tonnu kartupeļu plānoto 1000 tonnu vietā.

Ar cietes kartupeļiem darbs ir nedaudz vienkāršāks. Lai arī jāaudzē noteikta šķirne, nodošanai der praktiski viss izaugušais, nav īpašu bumbuļu kvalitātes prasību. Galvenais, lai tajos būtu daudz cietes, tāpēc šos kartupeļus svarīgi pareizi pabarot ar mēslojumu. Pēc tam tik novāc, saber transportā un prom uz rūpnīcu, kas gan ir tālu.

Kartupeļu novākšanai pirms pāris gadiem iegādājāmies mazlietotu pašgājēju Grimme Varitron 270. Ja nemaldos, Latvijā ir tikai kādi pāris šādu kombainu. Nedaudz pārveidojot pacēlāju, to var izmantot arī sīpolu novākšanai. Šis kombains ir ļoti ražīgs – dienā var norakt līdz sešiem hektāriem kartupeļu. Jāspēj tik organizēt ražas transportēšanas loģistiku. 

Dārzeņiem ir speciālas sējmašīnas. Sīpolus var sēt vai stādīt no sīksīpoliem – pirmais variants ir izdevīgāks, taču darbs jāpaveic agrāk pavasarī, bet ne katru gadu augsne ir gatava sējai. Sīpolu sējmašīnu Sfoggia Calibra pērn iegādājāmies pie Silja. Kartupeļu audzēšanai mums pamatā ir Grimme tehnika, kura, kā liecina pieredze, ir kvalitatīva un uzticama. Kartupeļus stādām ar Grimme GL 430, kuram uzstādītas kodinātāja un minerālmēslu tvertnes. Trīs nedēļas pēc stādīšanas ar Grimme GF 400 vagu frēzi izveido pareizo vagu formu un tālāk sezonā tikai smidzina.

Pirms kartupeļu novākšanas tiek nopļauti laksti ar četru vagu pļavēju Base Lier. Jāpiebilst, ka sīpolu lakstiem ir savs pļāvējs. Sīpolu novākšanai der tā pati tehnika kas kartupeļiem. Sākumā ar pacēlāju Krukowiak Saturn sīpolus saliekam vālos, tad tie apžūst un tiek savākti ar kartupeļu kombainu pašgājēju.

Dārzeņu novietnē ir dažādas kartupeļu un sīpolu šķirošanas iekārtas, arī trīs 1,5 tonnu iekrāvēji – viens elektrisks, un divi darbojas ar gāzi. 

Traktoru parkā ir zīmolu dažādība. 2008. gadā iegādājāmies pirmo jauno tehniku – Claas traktoru. 2011. gadā pie Silja nopirkām 120 zirgspēku Deutz-Fahr un pēc pāris gadiem vēl vienu šā paša ražotāja traktoru.

Pagājušajā gadā pie Baltem nopirkām jaunu Deutz-Fahr 9340 TTV. Vēl ir 2019. gada Deutz-Fahr 7270 TTV, 2020. gada Deutz-Fahr 6140 TTV, Massey Ferguson 8690 Dyna VT (2015), Claas Axos 330 (2013) un tikko iegādāts mazlietotais Valtra S 394. Tuvākajos plānos ir 200 zirgspēku John Deere traktora iegāde.

Vēl tehnikas parkā ir 2015.gada kombains Claas Lexion 750 Terra Trac ar 9 metru hederu, kuru pirkām mazlietotu un desmitgadīgs teleskopiskais iekrāvējs Claas Scorpion 630.

Aršanai ir divi Kverneland arkli ar pieciem un septiņiem korpusiem. Taču dzīve piespiež arvien vairāk izmantot bezaršanas tehnoloģiju, lai varētu laikus paveikt sēju. Augsnes apstrādi tad veicam ar Agro Masz 5,5 metru dziļirdinātāju un diskiem. Pēc aršanas, ja nepieciešams, lietojam HE-VA veltņus. Sējai pašlaik izmantojam Kuhn Venta četrmetrīgo sējas kombināciju ar frēzi, taču ir plānots pirkt sešmetrīgu Kuhn Espro sējmašīnu.

Augu aizsardzībai kalpo smidzinātājs Horsch Leeb 6LT (2023) ar 30 metru darba platumu un Kuhn Axis minerālmēslu izkliedētājs. Jau piecus gadus pie AgTech veicam augsnes analīzes un tad, vadoties pēc izveidotajām lauku kartēm, veicam mēslošanu. Kartupeļu un sīpolu laukiem izmantojam Yara minerālmēslus.

Saimniecības smilšanajām augsnēm ļoti veiksmīgi ir tas, ka tepat netālu pieejams  digestāts no lielās vistu rūpnīcas. Šķidrmēslus transportējam ar nesen iegādāto Western 20 LS mucu un pirms sējas iestrādājam ar Jeantil disku sistēmu, bet virsmēslojumam pielietojam īpašos Vogelsang sistēmas spārnus. Tuvākajā laikā plānojam šķidrmēslu lagūnas izbūvi, lai varētu efektīvāk veikt mēslojuma loģistiku un iestrādi.

Pērn nopirkām arī Fliegl Gigant ASW 271 piekabi ar izstumšanu, tāpat ir arī divas LMR piekabes un Scania kravas auto – pašizgāzējs.

Apkārtnē ar brīvām zemes platībām ir ļoti grūti, līdz ar to neatsakāmies arī no aizaugušu platību apgūšanas. Tāpēc iegādājāmies rekultivācijas frēzi. Taču jāteic, ka degvielas izmaksas ir ļoti augstas, turklāt efektīva apstrāde ir nepietiekami dziļa. Tā kā no frēzes neguvām cerēto rezultātu, šos darbus tagad veicam ar ekskavatoru, kas aprīkots ar celmu dakšām.

Vēl ir arī Western treileris, ar kuru transportējam Caterpillar 15 tonnu kāpurķēžu ekskavatoru. Ar to brīvajos sezonas brīžos sakopjam un labojam meliorācijas sistēmu. Tam pašam mērķim kalpo arī drenu skalotājs.

Tā kā apkārtnē nav brīvas zemes un paplašināšanās nav iespējama, koncentrējamies uz esošo platību iekopšanu, augsnes auglības uzlabošanu un tehnikas parka atjaunošanu efektīvākai saimniekošanai.

PROFI LATVIJA NR.42 (2025-02)