INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU - Ventspils novada Piltenes pagasta z/s Ābolkalni

Ventspils novada Piltenes pagasta zemnieku saimniecība Ābolkalni ir ģimenes uzņēmums, kura pamatnodarbošanās ir piena lopkopība un augkopība.

Par saimniecības attīstību un nākotnes plāniem stāsta jaunais lauksaimnieks – 26 gadus vecais Emīls Fetlers, kurš nu jau četrus gadus aktīvi piedalās savu senču izveidotās saimniecības darbībā.

– Deviņdesmito gadu sākumā zemnieku saimniecību dibināja mana vecmamma, kura kolhoza laikos strādāja par slaucēju. Iegādājās vietējo fermu un sāka ar mazāk nekā 100 govīm un vienu vecu traktoru. Saimniecībā strādāja gan mani vecvecāki, gan vecāki, bet pats es sāku kā ganupuika. Pašlaik Ābolkalnu īpašnieks ir mans tēvs Artis Fetlers. Pēc agronomijas studijām Lauksaimniecības universitātē arī es aktīvi piedalos saimniecības darbos, bet visus svarīgākos lēmumus pieņemam kopīgi. Bez pašu ģimenes locekļiem saimniecībā vēl nodarbināti seši cilvēki – četri mehanizatori un divi fermas darbinieki. Paši ar tēvu arī strādājam ar visu tehniku. Tēvs mums ir galvenais arājs – šo darbu viņš neuztic nevienam. Arī ar tehnikas remontu pamatā tiekam pašu spēkiem.

Pašlaik mums ir 200 slaucamo govju un aptuveni tikpat jaunlopu. Apsaimniekojam ap 700 hektāru zemes, no kuriem vairāk nekā 400 hektāru ir pašu īpašumā, bet pārējās platības tiek nomātas. Lauki pārsvarā ir tepat ap saimniecības centru, tālākais lauks ir 8 kilometru attālumā. Audzējam zālājus un kukurūzu lopbarībai, kā arī ziemas un vasaras kviešus, rapsi, auzas, miežus. Augsnes ir vidēji auglīgas un dažādas, kā jau šajā apkārtnē Ventas krastos. Vidējais izslaukums no govs gadā ir 9500 kilogramu. Ganāmpulks sastāv no Holšteinas sarkanraibajām un melnraibajām govīm. Slaukšana notiek ar trim DeLaval robotiem. Pirms pusotra gada uzstādījām DeLaval VMS Classic modeli, bet pirms gada jauno VMS V300, kurš bija pirmais šāds modelis Baltijā. Savukārt vēl vienu VMS V300 robotu palaidām pagājušā gada decembrī. Ar šodienas skatu varu teikt, ka pareizāk būtu bijis likt visus trīs robotus reizē.

Galvenā jaunā modeļa priekšrocība, salīdzinot ar iepriekšējo, ir laika ietaupījums. Jaunajam robotam vairs nav vajadzīga pupu pozīciju apmācība, un slaukšanas laiks ir īsāks. V300 bez aizķeršanās pievieno stobriņus arī tad, ja pupi novietoti tuvu cits citam. Pēc pārejas uz slaukšanu ar robotiem divi svarīgākie ieguvumi ir darbaspēka ietaupījums un normāls darba laiks. Mums fermā strādā divi cilvēki: slaucējs un sēklotājs-feldšeris. Turklāt darba laiks tagad ir kā normāliem cilvēkiem – sākas astoņos no rīta. Vēl, protams, ir traktorists, kurš strādā pie barības izdales, bet barības piestumšanu paveic Lely robotiņš. Īsāk sakot – roboti atvieglo dzīvi.

Kūti mēs pašu spēkiem sagatavojām, lai varētu uzstādīt slaukšanas robotus. Programmatūru sākumā apguvu pats un tad iemācīju darbiniekiem. Jaunos slaukšanas robotus var aprīkot ar ļoti daudzām dažādām opcijām, kas palīdz attālināti sekot ganāmpulkam, izslaukumiem un paša robota darbībai. Piemēram, tālrunī varu smalki redzēt par katru gotiņu – ja kaut kas nav kārtībā, atnāk īsziņa. Šādai tehnikai pats galvenais ir labs un ātrs serviss, jo slauc jau droši vien visu vadošo ražotāju roboti. Nepatikšanas sākas, ja robots apstājas jau uz trim stundām, jo fermā izveidojas sastrēgums, kas ievērojami ietekmē izslaukumu, un pēc tam ir atkal grūti ieiet normālā ritmā. Ar DeLaval darbu kopumā esam apmierināti, mums ir savs menedžeris, kurš pieejams jebkurā laikā. Vienmēr jau nav jābrauc uz fermu, bieži vien pietiek ar konsultāciju pa telefonu.

Mums visas gotiņas ir apdrošinātas, bet pienu nododam kooperatīvam Piena ceļš, kura biedri esam. Tuvākajā nākotnē galveno uzsvaru liekam uz fermas paplašināšanu, tādēļ jaunas tehnikas iegādi nāksies atlikt uz vēlāku laiku. Esam izstrādājuši jaunu projektu un ceram, ka ar finanšu atbalsta instrumentiem to izdosies realizēt jau nākamgad. Projektā paredzētas trīs jaunas kūtis un vēl viena lagūnas tipa mēslu novietne. Vienā kūtī būs divi jauni slaukšanas roboti un atnešanās boksi, otrā kūts būs jaunlopiem, bet trešā mazākā – teliņiem.

Galvenais darbu darītājs saimniecībā ir traktors Massey Ferguson 7626, kuru pirms pieciem gadiem nopirkām jaunu. Tam ir ļoti labs degvielas patēriņš, un kopumā tas visus darbus veic labi. Tiesa, pagājušajā gadā pie tikai 3500 motorstundām tam bija nepieciešams nopietns un dārgs pārnesumkārbas remonts. Vēl tehnikas parkā ir paveci Claas Ares un Claas Arion 620 traktori, kā arī pavisam veci vieglākos fermas darbos nodarbināti Valtra, Deutz-Fahr, Same un Belarus. Kādu jaunu traktoru jau tagad vajadzētu, taču tas uz kādu gadu jāatliek, jo pirmām kārtām jārealizē fermas būvniecības projekts.

Pērn iegādājāmies lietotu teleskopisko iekrāvēju Manitou MLT 744, ar kuru esam ļoti apmierināti. Fermas darbos tas ir ļoti noderīgs un salīdzinājumā ar veco Belarus un frontālo iekrāvēju arī daudz ērtāks. Barības izdalīšanu veicam ar divu gliemežu mikseri Storti, kuru iegādājāmies pirms četriem gadiem. Lai arī pērkot galvenais arguments bija lēta cena, tas kalpo diezgan labi.

Lopbarības sagatavošanā galvenokārt izmantojam Claas tehniku, ar kuru esam ļoti apmierināti. Zālājus pļaujam ar Claas Disco 9200 trīskāršo pļaujmašīnu, kuru pirkām jaunu, tāpat kā grābekli Liner. Claas Jaguar 900 smalcinātājs ražots 2001. gadā un iegādāts lietots. To lietojam gan zālāju smalcināšanai, gan kukurūzas novākšanai. Siena un salmu presēšanai izmantojam ārpakalpojumu, proti, to paveic kaimiņš, ar kuru mums ir labas attiecības. Savukārt mēs viņam palīdzam pie ražas novākšanas ar kombainu Claas Lexion 770. Tam ir kāpurķēdes un 10,5 metru heders, un šo 2011. gadā ražoto kombainu iegādājāmies trīs sezonas lietotu. Lauki mums ir gana plaši, tā ka ar tik platu hederu darbi veicas ļoti raiti un atliek laika doties palīgā kaimiņu saimniekam.

Pirms gada iegādājāmies mazlietotu Caruelle Olympia 36 metru miglotāju, taču ar to neesam apmierināti, un izskatās, ka būs jāmeklē cits risinājums. Arī minerālmēslu izkliedētājs Bogballe jau ir krietni nolietojies, un prasītos pēc jauna, ar modernajām tehnoloģijām aprīkota kliedētāja. Organiskā mēslojuma izkliedei izmantojam divas mucas un Joskin kliedētājpiekabi.

Augsnes apstrādes ziņā ievērojam klasisko tehnoloģiju – sākumā uzaram ar Kuhn Vari Master pieckorpusu maiņvērsējarklu, pēc tam pielīdzinām ar paštaisītu šļūci un tad sējam ar Väderstad Rapid četrmetrīgo sējmašīnu. Kuhn arklu iegādājāmies jaunu pirms četriem gadiem, un tas kalpo labi, bet Rapid sējmašīnu pirms vairākiem gadiem pirkām lietotu, nu jau tā ir pavisam veca, tādēļ pamazām lūkojamies pēc jaunas sējmašīnas. Ir doma pāriet uz tiešās sējas tehnoloģiju. Zālāju sēšanai ir uz ecēšām uzstādīta sīksēklu sējmašīna.