Atteikties no augu aizsardzības uz citu rēķina?

Aicinājums pievērsties ekoloģiskajai lauksaimniecībai var realizēties tikai kopā ar ražīguma kritumu. Prasība, kuras dēļ auglīgāko augšņu rajonos jāatsakās gandrīz no 50% ražas, nav ne ētiski, ne morāli attaisnojama, atzīst šā raksta autors profesors Dr. Jozefs Aleksandrs Ferēts no Ķīles universitātes Vācijā.

Mūsdienu labklājības pamatus nodrošina lauksaimniecības nozare. Pietiekamā apmērā apgādāt ar pārtiku arvien pieaugošo pasaules iedzīvotāju daudzumu ir nākamo 100 gadu lielākais izaicinājums. Turklāt lauksaimniecības nozarei būs jāapmierina arī pieaugošais pieprasījums pēc izejvielām un enerģijas. Līdz ar to izaicinājumi praktiskajai lauksaimniecībai visā pasaulē ir ekstrēmi pieauguši. Tādēļ pastāvošais pieprasījums pēc ekoloģiska pavērsiena, kurš neizbēgami maksās ražas samazināšanos, ņemot vērā augošo pasaules iedzīvotāju skaitu un neskaitāmos bada cietējus, izklausās pēc ņirgāšanās.

BADA CIETĒJU ARVIEN VAIRĀK

Pasaules trūkumcietēju dienā jau 1997. gadā, kā arī 2020. gadā eksperti norādīja uz situāciju pasaulē – aptuveni 800 miljonu cilvēku, no tiem 190 miljonu bērnu cieš badu. Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aplēsēm (FAO: Food and Agriculture Organisation), pasaules iedzīvotāju skaits 2050. gadā pieaugs līdz 10 miljardiem cilvēku. Detalizētas FAO prognozes līdz 2050. gadam paredz, ka Āzijas iedzīvotāju skaits palielināsies par 25%, sasniedzot 5,3 miljardus, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas par 29%, sasniedzot 1,2 miljardus, Āfrikas par 141%, sasniedzot 2,5 miljardus, bet Eiropas iedzīvotāju skaits samazināsies par 3%, sasniedzot 716 miljonus.

Apkopojot tas nozīmē, ka 2050. gadā visu pasaules iedzīvotāju apgādei ar augu izcelsmes pārtiku lauksaimnieciskā ražošana jādivkāršo.

Turklāt jāņem vērā, ka valstīs ar augšupejošu rūpniecību pieaugošās labklājības dēļ ievērojami palielinās enerģijas patēriņš un pieprasījums pēc gaļas. Lopbarības pieprasījums savukārt veicina konkurenci uz lauksaimniecības platībām. Vienlaikus krītas pārtikas ražošanai izmantojamās platības uz cilvēku. Saistībā ar naftas rezervju samazināšanos pieaug pieprasījums pēc alternatīviem enerģijas veidiem. Prognozētās klimata izmaiņas atstāj iespaidu uz ražīgumu. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ gaidāmi lielāki ražas zudumi. Kopumā tas noved pie paaugstinātas konkurences starp audzēšanas platībām pārtikai, lopbarībai, bioenerģijas iegūšanai un šķiedru kultūraugiem.

DIVI CEĻI LIELĀKA PĀRTIKAS DAUDZUMA IEGŪŠANAI

Lai 2050. gadā visus pasaules cilvēkus apgādātu ar pārtiku, pūles jāpieliek visiem – sevišķi tām valstīm un reģioniem, kuros jau tagad valda pārpilnība. Jāizstrādā risinājumi un jāatrod ekonomiski pamatoti resursi, vienlaikus saudzējot apkārtējo vidi. Nākamo paaudžu izdzīvošana un labklājība primāri ir atkarīga no pārtikas. Lauksaimniecības nozares galvenais uzdevums ir pārtikas ražošana. Lai nodrošinātu augošo pieprasījumu, iespējami divi ceļi:

1) paplašināt platības, apgūstot līdz šim lauksaimniecībā vēl neizmantotās zemes,

2) ražošanas kāpināšana jau izmantojamās platībās.

Lauksaimniecības platību paplašināšana ātri vien apstājas, jo tā notiek uz biotopu rēķina (piemēram, tropu meži). Esošajās lauksaimniecībā izmantojamajās platībās ražošanas priekšnoteikumi ievērojami mainās atkarībā no augsnes auglības un klimatiskajiem apstākļiem. Pasaulē kopumā lietus un mākslīgi apūdeņotās lauksaimniecībā izmantojamās platības pastāvīgi samazinās industrializācijas, zemes transformācijas un augsnes erozijas dēļ. Tāpēc esošās kultūraugu platības vajag izmantot iespējami ekonomiski, turklāt noteikti jāņem vērā ekoloģiskās prasības.

KURŠ VAR PIEGĀDĀT PĀRTIKU

Pasaulē eksistē tikai trīs tā sauktie augstas ražības apvidi, kur ir izcila augsnes kvalitāte (pakāpē līdz 100) kombinācijā ar nepieciešamajiem klimatiskajiem apstākļiem (tā sauktie vidēji mitrie platuma grādi). Tajos mūsdienu kultūraugu augstražīgo šķirņu ģenētiski fiksētais ražīguma potenciāls var tikt pilnībā izmantots. Šie reģioni ir ASV tā dēvētā Corn Belt josla, Eiropa un daļa Ķīnas. Ekoloģiskajā ziņā šajos mēreni mitrajos platuma grādos ir izteikti labvēlīgs klimats. Saule, nokrišņi, kā arī augstie augsnes kvalitātes rādītāji nodrošina vislielākās ražas. Pasaulē eksistē arī citi reģioni ar ļoti labām augsnēm, tomēr tur trūkst nokrišņu, kas ir ierobežojošs faktors. Šis stāvoklis, ko saasina klimata izmaiņas, daudzos audzēšanas reģionos veicina ekstensīvu ražošanu un sliktākajā gadījumā noteiktos reģionos (piemēram, Āfrikā) vairs nav iespējama augu izcelsmes pārtikas produktu ražošana pietiekamā daudzumā.

IEROBEŽOTAS PLATĪBAS

Teorētiskais Zemes virsmas potenciāls, ieskaitot kalnus, šļūdoņus un tuksnešus, ir 13 miljardu ha. No tiem 5 miljardi ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes (37,3%), 3,8 miljardi ha ir mežs un stepe (28,4%), kā arī 4,3 miljardi ha ir tuksneši un kalni (32,1%). Pieci miljardi hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes sadalās šādi: 3,55 miljardi ha ganības un 1,45 miljardi ha aramzemes. No aramzemes tikai 260 miljonu ha tiek izmantoti pārtikas produktu ražošanai. 1030 miljonu ha platībā tiek audzēti lopbarības augi, bet atlikušajos 155 miljonos ha – izejvielas bioenerģijai un šķiedru ražošanai.

2000. gadā 6,13 miljardus pasaules iedzīvotāju varēja pabarot ar ražu, kas iegūta no 1,45 miljardiem ha aramzemes, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus. Bez augu aizsardzības līdzekļiem būtu nepieciešama divas reizes lielāka kopējā platība. Tas prasītu apjomīgu tādu platību apgūšanu, kuras mazāk piemērotas lauksaimnieciskai izmantošanai: ganības, mežus vai pļavas. 2025. gadā pasaules iedzīvotāju skaits var sasniegt 8 miljardus cilvēku, un bez augu aizsardzības pasākumiem tad būs nepieciešami 5,9 miljardi ha lauksaimniecības platību, kas prasīs papildu platību apgūšanu. Tas izraisītu neparedzamas klimata izmaiņas uz mūsu zemeslodes. Jaunu lauksaimniecības zemju apgūšanas rezultātā bieži notiek līdumu līšana, kuras dēļ jau tagad par aptuveni 18% izmainījies klimats. Tas ir nozīmīgāk nekā pasaules rūpniecības un arī transporta nozares nodarītie kaitējumi. Saistībā ar pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu un industrializāciju mainās uz katru cilvēku attiecināmā aramzemes platība. 1950. gadā, kad iedzīvotāju skaits sasniedza 2,5 miljardus cilvēku, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,3 miljardi ha, uz katru cilvēku pārtikas nodrošināšanai bija 0,53 ha. Savukārt 2050. gadā, kad iedzīvotāju skaits tuvosies 10 miljardiem cilvēku, bet aramzeme būs 1,5 miljardi ha, uz katru cilvēku būs tikai 0,16 ha.

Tendence ierobežot zemes platības un apbūvēt labākās lauksaimniecības zemes ir apšaubāma. Nepievēršot uzmanību šai problēmai, nozīmē nākamajām paaudzēm atstāt mantojumā izpostītas vai ļoti sabojātas augsnes un brīvu platību trūkumu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, kā arī atpūtas mērķiem paredzētu vietu trūkumu.

Turklāt mainās arī lauksaimniecības jaudas. Piemēram, 1950. gadā viens zemnieks Vācijā apgādāja 10 cilvēkus, bet tagad viņš apgādā jau 140 cilvēkus. Tas uzskatāmi demonstrē augsti attīstītās lauksaimniecības milzu jaudu.

Augu aizsardzības pasākumi, kultūraugu audzēšana, sevišķi biotehnoloģijas, apūdeņošana un mēslošana, turpmāk ieņems izšķirīgo lomu globālās pašapgādes pasākumos un arī apkārtējās vides jautājumos. Tādēļ pasaules sabiedrībai jācenšas nozīmīgākajos lauksaimniecības produkcijas ražošanas reģionos, izmantojot modernākos zinātnes risinājumus, sasniegt ievērojamu ražas paaugstināšanos, lai apgādātu pasaules iedzīvotājus.

AUGU AIZSARDZĪBAS NOZĪME

Fitomedicīnas (zinātne par augu slimībām) mērķis ir saimnieciski un ekoloģiski atbildīgas pārtikas ražošanas nodrošināšana pietiekamā daudzumā un augstā kvalitātē, tajā pašā laikā noturot iespējami zemā līmenī lauksaimniecības kultūru zaudējumus uz lauka un noliktavā vīrusu, baktēriju, sēņu, kaitēkļu un nezāļu dēļ.

Primārais, kam nepieciešama augu aizsardzība, ir kultūraugu ģenētiski fiksētā ražas potenciāla nodrošināšana. Tas nav līdzeklis ražības palielināšanai, bet gan nodrošināšanai.

Kultūraugiem, kurus gadsimtiem ilgi audzējam klasiskā stilā, selekcionējot pēc būtiskākajiem rādītājiem (piemēram, ražība, noturība pret slimībām, kvalitāte), nav evolucionāru izmaiņu. Lielāka ražība vienmēr saistās ar spēju pretoties kaitējumiem. Tādēļ kultūraugi ir uzņēmīgāki nekā savvaļas augi. Ilgajā koeksistences laikā savvaļas augi ir piemērojušies slimību izraisītājiem, tomēr to ražība un saimnieciskā noderība ir ievērojami mazāka.

Tādēļ laba raža atkarīga no laika apstākļiem un mēslošanas. Intensīvi izmantotās platībās ir pastiprināts slimību un kaitēkļu iedarbības risks, kā arī nezāles kā parazīti un barības vielu atņēmējas. Augu aizsardzības pasākumiem jānovērš potenciālie ražas zaudējumi.

Tas, cik ļoti epidēmija izplatās ar slimību ierosinātājiem, galvenokārt atkarīgs no laika apstākļiem. Mikroorganismi evolūcijas gaitā izveidojuši pavisam atšķirīgas, bet specifiskas prasības pret laika apstākļiem. Ja tie izveidojas veģetācijas periodā, sākas epidēmija ar attiecīgām sekām un augstu kaitējuma dinamiku. Ja tie neizveidojas, epidēmija neizceļas.

Mūsdienu zinātnes mērķis ir precīzi analizēt slimību izraisītāju specifiskās prasības, lai varētu prognozēt epidēmijas un to izraisītājus mērķtiecīgi apkarot. Epidēmijas izraisīšanās vietas un gadalaiki dažkārt ievērojami variē, līdz ar to modernie prognožu modeļi ir ļoti svarīgs instruments, lai augu aizsardzības līdzekļus mērķtiecīgi lietotu epidemioloģiski jutīgākajā fāzē un noteiktu vajadzīgo daudzumu.

UZMANĪBAS CENTRĀ KVIEŠI

Kvieši ir svarīgākais pārtikas ražošanas kultūraugs. Ja pilnībā atteiktos no ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas, visā pasaulē kopā kviešu raža būtu 413 miljardu tonnu, kas atbilstu 49,6% no iespējamā ražas daudzuma. Veicot aktuālos augu aizsardzības pasākumus, papildus var sasniegt 183 miljardus tonnu. Lai arī šie pasākumi veikti, katru gadu rodas 238 miljardi tonnu ražas zudumu. Citiem vārdiem – katru gadu, neraugoties uz augu aizsardzības pasākumiem, tomēr iet bojā 29% no iespējami sasniedzamās ražas – patogēnu bojājumu, vīrusu, kaitēkļu un nezāļu dēļ.

Starp audzēšanas reģioniem būtiskas atšķirības. Tās atkarīgas no augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes un arī tā, cik daudz ražas zudumu augu aizsardzības pasākumi novērš. Ziemeļrietumu Eiropā lauksaimnieki ar augu aizsardzību novērš gandrīz 72% iespējamo ražas zudumu, Austrumāzijā tie ir 53%, Ziemeļamerikā 42%, Austrālijā 35% un Dienvidaustrumāzijā, kā arī Krievijā bija mazāk nekā 30%. Šīs atšķirības skaidrojamas ar:

• moderno augu aizsardzības līdzekļu pieejamību;

• kļūdainiem lietošanas periodiem;

• nekvalitatīvu izmantoto tehnoloģiju;

• nepietiekamu finanšu stāvokli;

• lietotāju izglītības līmeni.

AR ZINĀŠANĀM PANĀK EFEKTIVITĀTI

Vācijā un citās Eiropas valstīs lauksaimniecības zinātnieku un lauksaimnieku izglītība ir samērā augstā līmenī. Tas vienlīdz skar gan praktisko lauksaimnieku, gan plašākā nozīmē arī patērētājus un apkārtējo vidi. Lauksaimnieks savā atbildības līmenī lemj par augu aizsardzības līdzekļa indikāciju, kā arī lietošanas laiku un daudzumu, tāpēc zināšanu apmaiņa ir ļoti nepieciešama.

Pasaules koncepcija ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu ierobežošanai vajadzīgajā daudzumā ir integrētā augkopība – integrētā augu aizsardzība. Vācijas augu aizsardzības likumā integrētā augu aizsardzība definēta kā metožu kopums, ar kuru, ievērojot bioloģiskos, biotehniskos, kā arī audzēšanas un kultūrtehniskos pasākumus, augu aizsardzības ķīmisko līdzekļu lietošana tiek ierobežota līdz nepieciešamajam daudzumam.

Izveidojot veiksmīgu fitosanitāro audzēšanas sistēmu (šķirņu izvēle, augu seka, augsnes apstrāde), gadskārtējo un no reģiona atkarīgo epidēmiju un bojājumu dinamiku var samazināt par 70%. Ķīmisko augu aizsardzību nepieciešamajā daudzumā var noteikt ar modernu modeļu un metožu starpniecību.

Integrētā augu aizsardzība nozīmē izvēlēties fitomedicīnu. Zudumu ierobežošanai jāizmanto visi faktori, lai kaitējumu izraisītāji nepārsniegtu robežas. Ķīmiskajiem pasākumiem arī integrētajā augu aizsardzībā ir sava nozīme. Tie nav izmantojamo apkarošanas iespēju saraksta augšgalā, bet gan beigās.

Piemēram, kartupeļi pierāda – atsakoties no ķīmiskās augu aizsardzības pat pie veicinošiem laika apstākļiem, var rasties pilnīgi ražas zudumi. Šodienas patērētājs tādu rezultātu nav pieredzējis.

NO EKSPORTĒTĀJA PAR IMPORTĒTĀJU

Scenāriji, kuri paredz augu aizsardzības samazināšanu šādā veidā, ir šaubīgi. Ja Vācijai vajadzētu atteikties no augu aizsardzības līdzekļiem, tā pārvērstos no pašreizējā 6 miljonu tonnu (neto) kviešu eksportētājas par 14 miljonu tonnu neto importētāju. No tā izrietošais virtuālais imports (papildus vēl nepieciešamās platības) automātiski nozīmētu badu 250 miljoniem cilvēku trešajās un jaunattīstības valstīs.

Eiropas Savienība (ES) ir lielākais maizes graudaugu ražotājs pasaulē (izņemot kukurūzas graudus), un tajā ir pasaulē visaugstākā ražība no hektāra. No salīdzinoši mazas platības tiek saražots liels daudzums. Vācijā vidējā kviešu raža ir 2,5 reizes augstāka nekā ASV. ES kopā graudaugu produkcija sasniedz ap 280 miljonu tonnu, un pašapgādes līmenis ir 123%. Ja visa Eiropa atteiktos no augu aizsardzības, raža būtu par 30–40% zemāka un pasaules tirgus cena nenovēršami celtos.

Vācijai un ES pirktspējas ziņā kādu laiku tas nesagādātu problēmas. Tās gultos uz trešo un jaunattīstības valstu pleciem. ES kā tagadējai 50 miljonu tonnu (neto) kviešu eksportētājai būtu jāimportē kvieši 90 miljonu tonnu apjomā, kas savukārt 1,4 miljardiem cilvēku trešajās un jaunattīstības zemēs nozīmētu badu. Lai varētu importēt, būtu vajadzīgas 20 miljonu ha papildu platības. Bet šādu platību pasaulē vairs nav.

Rezultātā kviešu cenas pieaugs. Šie ES izraisītie politiskie pasākumi neizbēgami atsauksies uz trešo un jaunattīstības valstu ekonomiku.

Ja OECD valstis samazinātu savu gaļas patēriņu par 30%, tas varētu atbrīvot 30 miljonus ha aramzemes (2% pasaules aramzemes). Samazinātais gaļas pieprasījums OECD valstīs pazeminātu gaļas cenas un pieprasījumu pēc lopbarības, kā arī to cenas globāli samazinātos. Tāpēc gaļas patēriņš jaunattīstības zemēs tomēr pieaugs.

2050. GADA PROGNOZES

FAO lēš, ka kviešu pieprasījums 2050. gadā visā pasaulē sasniegs 1 miljardu tonnu, bet iespējamā ražošanas jauda būs tikai 850 miljonu tonnu. Taču klimata izmaiņu ietekmē visā pasaulē būs iespēja saražot tikai 590 miljonus tonnu.

Pasaules attīstītajos reģionos diskutētā augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšana no pašreizējiem 50% līdz pilnīgai atteikšanās (ban of pesticides), saasinās pasaules pārtikas apgādes drošību ar visām no tā izrietošajām konsekvencēm.

Tādēļ Pasaules organizācijai vajadzētu ekoloģiski labvēlīgajos audzēšanas reģionos ar modernāko Know-how censties panākt ražīguma pieaugumu, lai varētu labāk apgādāt pasaules iedzīvotājus. Ja Vācija, kas ir industrializēts reģions ar labākajām priekšrocībām zemkopības ziņā, pamatojoties uz savu pirktspēju, ievērojami samazinās augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un samierināsies ar 40% zemākām ražām, uz nabadzīgākajiem pasaules reģioniem tas atsauksies ar tālejošām sekām.

Augu aizsardzība var nodrošināt produktivitātes pieaugumu un līdz ar to ir svarīgs faktors pasaules iedzīvotāju apgādē ar pārtiku. Turklāt augsta produktivitāte neizslēdz ilgtspējību. Arī konvencionālajai augu aizsardzībai nākotnē būs lieli izaicinājumi, kurus varēs pārvarēt tikai ar ievērojamām inovācijām.

Raksta pilnu versiju lasiet žurnālā PROFI LATVIJA Nr. 27 (2021-4)