INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Saldus novada Vadakstes pagasta z/s Birzes

Zemnieku saimniecība Birzes atrodas pie pašas Lietuvas robežas – kaimiņvalsts ir pārsimt metru attālumā no Upenieku ģimenes mājvietas.

Uzņēmuma īpašnieks Marats Upenieks stāsta par saimniecības veidošanos, attīstību un pieredzi tehnikas parka komplektēšanā.

- Pēc dienesta armijā strādāju vietējā kolhozā. Tad sākās pārmaiņu laiki un 1992. gadā nolēmu dibināt savu saimniecību. Manā gadījumā gan nebija ne mantotas zemes, ne no kolhoza privatizētas tehnikas. Visu sākām praktiski no nulles. Lai kaut ko nopelnītu, gāju meža darbos. Sākumā nopirkām vecas lauku mājas un 38 hektārus zemes, kā arī pirmo padomju tehniku – traktorus T40 un MTZ 82. Starp citu šis pirmais Belaruss vēl joprojām strādā mūsu saimniecībā. Līdzīgi kā daudzi tajā laikā, sākumā nodarbojāmies ar visu pēc kārtas – gan lopkopību un augkopību, gan arī ar mežizstrādi. Jāatzīst, ka saimniekošanas pirmsākumi tiešām bija smagi. Kaut cik brīvāk uzelpot varam tikai beidzamajos gados.

Sākot no 1996. gada sniedzam mežizstrādes pakalpojumus – cirsmu zāģēšanu, koku izvešanu un šķeldošanu. Saimniecības īpašumā ir 80 ha mežu un krūmāju, kas katru gadu jākopj, kā arī jākopj laukiem piegulošās grāvmales un meliorācijas grāvji. Pēc kopšanas darbiem paliek daudz šķeldas materiāla, kas ir labs kurināmais.

2005. gadā apsaimniekojamā platība jau bija 700 hektāru, kurus apstrādājām ar trīs Belarus traktoriem un četriem Ņiva kombainiem. 2007. gadā iegādājāmies pirmo jauno mūsdienu tehniku – divus John Deere traktorus, John Deere kombainu, Väderstad sējmašīnu un Kuhn arklu.

Pašlaik apsaimniekojamā platība ir ap 1600 hektāriem, no kuriem 1000 hektāri ir saimniecības īpašumā, bet pārējā tiek nomāta. Pie izdevības cenšamies kādu zemes gabaliņu iegādāties īpašumā. Pašiem ir sava kalte, kas darbojas ar savu šķeldu, kā arī remontdarbnīcas, tehnikas novietne un gaterītis.

Audzējam pārsvarā kviešus, kā arī rapsi, pupas, zirņus, auzas un zālājus. Aptuvenā proporcija: 1000 hektāru ziemas kvieši, 300 hektāru rapsis un 300 hektāru vasarāji. Augsnes apstrādei izmantojam aršanas tehnoloģiju. Nearam tikai pēc rapša un pupām. Taču principā esmu aršanas piekritējs un šajā ziņā pagaidām neko mainīt neplānoju.

Augsnes mums ir samērā labas. Lauki ir diezgan koncentrēti – tālākais tīrums atrodas 15 kilometru attālumā no saimniecības centra. Kā jau daudzviet, arī mums diezgan liela problēma tīrumos ir akmeņi. Tos izmantojam pat celtniecībā – gan veselus, gan drupinātā veidā. Katru gadu no jūlija beigām līdz oktobra sākumam septiņi cilvēki ir iesaistīti akmeņu lasīšanā. Uzņēmumā kopumā lauksaimniecības un meža nozarē, pastāvīgi ir nodarbināti 24 cilvēki. Darbinieki lielākoties ir pastāvīgi un strādā jau daudzus gadus, ir pat tādi, kas pie mums ir no saimniecības pašiem pirmsākumiem. Pats esmu saimniecības vadītājs, sieva Elita nodarbojas ar grāmatvedību un dažādiem projektiem. 2020. gadā uzņēmuma apgrozījums bija trīs miljoni eiro.

Traktoru parks

Kā jau minēju, sākumā diezgan ilgus gadus cīnījāmies ar veco un mazjaudīgo padomju tehniku. Atceros, kad apsaimniekojamās platības kļuva lielākas, daudzi kolēģi, kuri jau sen bija pārgājuši uz mūsdienīgu tehniku, nevarēja vien nobrīnīties, kā mēs tiekam galā. Kopš tiem laikiem saimniecības tehnikas parkā vēl ir saglabājušies gan vecie Belarus traktori, gan piekabes, gan KAMAZ un MAZ kravenieki. Šī tehnika tiek izmantota mazāk slogotos darbos saimniecības iekšienē.

Galvenie darbu darītāji ir John Deere traktori. Jāteic, ka ar šīs firmas tehniku strādājam kopš pārgājām no padomju uz mūsdienu ražojumiem. Ar dīleri Dojus Latvija ir izveidojusies laba sadarbība un droši vien nepateikšu neko jaunu – serviss ir pats svarīgākais, bet zīmols ir otršķirīga lieta. Kaut kas atgadās ar jebkuras firmas ražojumu, bet galvenais cik ātri un efektīvi šīs problēmas izdodas atrisināt un cik pretimnākoša ir attieksme. Mums ir ierīkots īpašs John Deere rezerves daļu skapis, kura saturu Dojus darbinieki regulāri reizi mēnesī pārbauda un atjauno.

Pašlaik saimniecībā ir pieci John Deere traktori: 7350 (2008. g.), 6170 (2016. g.), 6195M (2020. g.), 7270 (2020. g.) un 8370 (2020. g.). Vēl ir arī Valtra N 174 Latvijas simtgades jubilejas izpildījumā.

Labības kombaini un meža tehnika

Ražu novācam ar četriem John Deere kombainiem, no kuriem viens tiek nomāts: S685i (2008. g.) ar 9,5 m herderu, W650 (2011. g.) ar 6,7 m hederu, T670i (2018. g.) ar kāpurķēdēm un 7,5 m hederu, kā arī nomātais W650. Visiem trim pašu kombainiem ir arī aizmugures riteņu piedziņa, kas ievērojami uzlabo pārgājību mitros apstākļos.

No meža tehnikas mums ir harvesters John Deere 1170 (2018. g.), kā arī forvarderi John Deere 1110G (2019. g.) un Komatsu 845XF (2019. g.). Tāpat ir šķeldotājs Jenz 360 (2011. g.), kurš darbojas kopā ar John Deere 7270 traktoru.

Cita tehnika

Aršanai izmantojam Lemken Diamant 11 astoņkorpusu arklu un Agrolux pieckorpusu arklu, kā arī rezervē vēl ir vecais pieckorpusu Kuhn. Augsnes apstrādei ir Väderstad Rollex (7 m) veltņi, Bednar Terraland TN 3000 dziļirdinātājs un Lemken Thorit rugaines kultivators. Rapsi sējam ar Väderstad TopDown komplektā ar BioDrill (4 m), tāpat ir arī Väderstad sējmašīnas Rapid (4 m) un Spirit (8 m).

Augu aizsardzībai kalpo Amazone ZA-TS 4200 Profis Hydro un Bogballe kaisītāji, kā arī divi John Deere M962 piekabināmie miglotāji (24 m).

Meliorācijas sistēmas un laukmaļu kopšanai lieti noder universālais ekskavators JCB 4CX. Paši saviem spēkiem liekam jaunas drenāžas sistēmas. Dažādiem kraušanas darbiem neaizstājams ir Manitou teleskopiskais iekrāvējs. Tas gan jau kļuvis diezgan vecs un pamazām sākam domāt par jauna iekrāvēja iegādi.

Protams, ir dažādas traktoriem paredzētas piekabes, mēslu ārdītāji un mucas. Tiesa, transportam galvenokārt izmantojam kravas auto – saimniecības tehnikas parkā ir viens Volvo un divi MAN kravas vilcēji, kuriem ir graudu piekabes, muca un treileris, kuru pārsvarā pielietojam meža tehnikas pārvadāšanai. Diemžēl nākas daudz līdzekļu ieguldīt kravas auto remontos, kas galvenokārt saistīti ar mūsu saimniecības apkārtnē esošo grants ceļu slikto stāvokli. Atrodamies pašā valsts pierobežā un tas šo problēmu vēl vairāk saasina. Turklāt, kad pavasaros uz šiem grants ceļiem uzliek svara ierobežojumus, tad esam pilnīgi nogriezti no ārpasaules. Pat degvielu saimniecībai nav iespējams piegādāt.

Kopumā var teikt, ka saimniecības tehnikas parks pašreizējām platībām un vajadzībām ir gana optimāli nokomplektēts.

PROFI LATVIJA NR.28 (2021-7)