Menu




INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Bauskas novada z/s Vaidelotes

Intervija 06.03.2020   

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Bauskas novada z/s Vaidelotes

Bauskas novada zemnieku saimniecība Vaidelotes, ko vada Arnolds Jātnieks, ir ģimenes uzņēmums, kurā visus darbus padara pašu spēkiem. Taču tā nav tipiska ģimenes saimniecība – mūsdienās reti kurš saimnieks var lepoties ar pieciem dēliem un to, ka ikviens no viņiem var sēsties pie jebkuras mašīnas stūres un paveikt jebkuru darbu. Tādēļ strādnieki no malas nav nepieciešami.


Jātnieku ģimene prot ne tikai labi tikt galā ar savu saimniecību, bet ir arī sabiedriski aktīvi – piedalās dažādās biedrībās, organizācijās un ansambļos, bet ģimenes galva Arnolds Jātnieks pašlaik ir Bauskas novada domes priekšsēdētājs. Papildu nozare ir lauku tūrisms, kā arī dažādu garšaugu un tēju audzēšana, kas ir saimnieces Dairas pārziņā.

 

 

Vaidelotes ir Arnolda senču mājas ar to vēsturisko nosaukumu. “Beidzamajos padomju gados šeit saimniekoja mani vecāki, bet es strādāju vietējā kolhozā par agronomu. Vecāki 1989. gadā sāka, kā tā dēvētie Breša zemnieki ar 12 hektāriem un vienu vecu T-25 traktoriņu. 1991. gadā atguvām 20 hektārus vectēva zemi Rundāles pagastā un pamazām sākās attīstība. Toruden bija ļoti laba raža un par to izdevās nopirkt kombainu un citu tehniku. 1992. gadā arī pats sāku strādāt saimniecībā”, par z/s Vaidelotes pirmsākumiem stāsta Arnolds Jātnieks un turpina iepazīstināt ar savu saimniecību, kā arī dalās ar pieredzi tehnikas parka veidošanā.

- Vaidelotes apsaimnieko 365 hektārus zemes, kas atrodas četros – Codes, Rundāles, Mežotnes un Vecsaules – pagastos. 186 hektārus nomājam, pārējais ir pašu īpašumā. Ap māju ir 30 hektāru zemes, bet atlikušās platības ir izkaisītas pa apkārtni. Tālākais lauks atrodas 24 kilometru attālumā aiz Rundāles pils. Lauki ir dažādi, netrūkst arī pavisam mazu lauciņu, tā ka no tehnikas viedokļa svarīga ir gan mobilitāte, gan manevrētspēja. Augsnes ir smagas – pamatā smilšmāls un māls. Šoruden jau esam iesējuši 65 hektārus ziemas rapšu, 150 hektāros būs ziemas kvieši, kā arī mieži, pupas, zirņi, auzas. Kultūras ir dažādas un sēts tiek ar domu, lai nav stresa ražas novākšanā. Cenšamies dzīvot un strādāt ievērojot mēness ritmu. Piemēram, tagad visi sēj, bet mēs ne, jo gaidām, kad nebūs tukšs mēness. Jāsēj augošā mēnesī, tad raža būs gatava vecā mēnesī. Ja tiek iesēts īstajā laikā, tad arī ražas novākšanai būs labvēlīgi apstākļi. Mēness fāzēm sekoja mūsu senči un arī mēs paši esam pārliecinājušies, ka tā darīt ir vispareizākais.

Izaudzēto realizējam kooperatīvā Latraps, kurā esam ilggadēji biedri. Kooperatīvam ir plašs pieņemšanas punktu tīkls, kas ļauj ātri un ērti nogādāt ražu. Līdz ar to nav nepieciešamība pēc savas graudu glabāšanas un apstrādes. Arī apmaksas kārtība un cenas noteikšanas iespējas ir ļoti labas un piemērojamas katra saimnieka vajadzībām vai pat vēlmēm.

Tehnikas parka komplektēšanā un uzturēšanā jau kopš 1992. gada ir izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmumu Silja. Var pat teikt, ka saimniecības attīstība lielā mērā notikusi, pateicoties jaunajai tehnikai, kas dod iespēju strādāt efektīvāk. Esam realizējuši vairākus Eiropas projektus – iegādāts traktors, kombains, miglotājs, frēze un sējmašīna. Viens projekts ļāva uzstādīt vēja ģeneratoru, kas ļauj saražot pusi no mājai nepieciešamās elektroenerģijas. Ģenerators tapa ar vides investīciju fonda atbalstu. Pagājušā gada pavasarī realizējām lielu Eiropas projektu, kura ietvaros atjaunojām praktiski visu tehnikas parku – gan kombainu un traktoru, gan arklu, sējmašīnas kombināciju, miglotāju, minerālmēslu izkliedētāju. Starp citu, visus projektus raksta dēli, tā ka arī šis pakalpojums nav jāņem no malas. Jaunā tehnika ir laba arī no tā viedokļa, ka maniem puišiem ir interesantāk strādāt uz lauka – modernas mašīnas un precīzās tehnoloģijas jaunajai paaudzei ir papildu stimuls. Neapšaubāmi, no mūsdienu tehnoloģijām ir arī praktiski ieguvumi, piemēram, mazāks degvielas patēriņš un efektīvāks ķimikāliju izlietojums. Lūk, man telefonā ir aplikācija, kas ļauj izvēlēties izkliedes normu un citas lietas. Strādāt ar mūsdienīgu minerālmēslu izkliedētāju ir krietni vieglāk, viss notiek automātiski, no vides aizsardzības viedokļa ķīmija netiek lietota dubulti, kultūraugi netiek traumēti un svarīga ir arī ekonomija – minerālmēsliem tās ir vairākas tonnas sezonā.

 

 

Pašlaik saimniecības tehnikas parkā ir četri traktori. Divi vecie padomju laika traktori rūpīgi apkopti tiek joprojām izmantoti piemājas darbos. T-25 ražots 1978. gadā, bet tam esam uzlikuši speciāli šim modelim paredzētu poļu kabīni un tas labi kalpo kā dārza traktoriņš. 1991. gada izlaiduma Belarusam ir pieci tūkstoši motorstundu un tam šajā laikā nav veikts neviens nopietns remonts. 2002. gada Renault Ceres 355X (102 ZS) ir pirmais traktors apkārtnē, kas iegādāts ar SAPARD projekta atbalstu. Tam jau ir 16 tūkstoši motorstundu un tas ir aprīkots ar frontālo iekrāvēju. Pats jaunākais un jaudīgākais ir saimniecības galvenais traktors – pērn iegādātais Deutz-Fahr 7250 TTV īpašajā Warrior izpildījumā.

Divas ražas novākšanas sezonas aiz muguras ir kombainam Deutz-Fahr C7206 T5 ar 7,5 metru Vario hederu. Ar šo kombainu esmu ļoti apmierināts, īpaši ar hederu, kuram ir ļoti plašas regulēšanas iespējas. Tiesa hederam bija salūzis tītavu piedziņas mehānisma zobrats, taču to nomainīja garantijas ietvaros. Maksimums, ko vienas diennakts laikā esam novākuši ar šo kombainu ir 45 hektāri un raža bija 8 t/ha.

 

 

Cita tehnika

Kā jau minēts, saimniecības tehnikas parks pirms pusotra gada tika kārtīgi atjaunots. Uzskaiti varam sākt ar seškorpusu maiņvērsējarklu Kuhn Vari Master 153, kuram uzstādītas ārdu vērstuves. Tā kā lauki ir visai izkliedēti un dažādu izmēru, nepieciešama uzkarināmā sējmašīna kombinācijā ar augsnes frēzi. Tādēļ iegādāta Kuhn Combiliner Sitera 4000 sējmašīna kopā ar frēzi HR 4004. Minerālmēslu izkliedei kalpo Kuhn Axis M40.2 EMC VS8, bet augu apstrādei ar aizsardzības līdzekļiem paredzēts miglotājs Kuhn Metris 4102 S.

Transporta darbiem saimniecībā ir kravas auto Scania ar piekabi. Tas ražots 1997. gadā un iegādāts lietots, noskrējis 575 tūkstošus, kas šādam auto nav daudz un tādēļ arī kalpo nevainojami. Tehnikas parkā ir vairākas traktoru piekabes, tostarp arī meža piekabe ar manipulatoru.

Saimnieks atzīst, ka pēc beidzamās atjaunošanas tehnikas parku var uzskatīt par labi nokomplektētu un tuvākajā laikā šajā jomā nopietni ieguldījumi netiek plānoti.


PROFI LATVIJA NR.17 (10/2018)

 





gallery image
gallery image
gallery image
gallery image

Jūs varētu interesēt arī


Intervija

Intervija ar SIA Otaņķu Dzirnavnieks valdes priekšsēdētāju Ričardu Riepšu

Intervija ar SIA Otaņķu Dzirnavnieks valdes priekšsēdētāju Ričardu Riepšu

Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta SIA Otaņķu Dzirnavnieks...

Intervija

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Aizkraukles novada Bebru pagasta SIA Vecsiljāņi

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Aizkraukles novada Bebru pagasta SIA Vecsiljāņi

Vecsiljāņu pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, taču ne maz...

Intervija

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Viļānu novada Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Viļānu novada Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale nodarbojas ar pie...