INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Ogres novada Ogresgala pagasta z/s Zvaigznītes

Zemnieku saimniecība Zvaigznītes specializējusies piena lopkopībā un jau 20 gadus izmanto pie mums maz zināmu zaļbarības uzglabāšanas tehnoloģiju – tuneļu maisus. Saimniecības vadītājs Reinis Rūtiņš stāsta par pieredzi tehnikas parka veidošanā un ieviestajām mūsdienu tehnoloģijām.

– Zvaigznītes 1992. gadā dibināja mans tēvs Jānis Rūtiņš, bet es nu jau desmit gadus esmu aktīvi pieslēdzies uzņēmuma vadīšanai. Tā kopā ar tēvu saimniecību vadām un ikdienā veicam dažādus darbus. Aktīvāko darbu periodā pats arī sēžos pie traktora stūres. Tā var ļoti labi izsekot līdzi visai darbu ķēdei un ātri reaģēt, ja kaut kas jāpamaina.

Pašlaik apsaimniekojamā platība ir aptuveni 600 hektāru, no kuriem ap 200 hektāru aizņem graudaugi, bet pārējās platības zālāji. Nedaudz nodarbojamies arī ar pļavas timotiņa audzēšanu zālāju sēklām. Uzņēmumā ir ap 30 strādājošo, jo septiņdesmitajos gados celtajā fermā ir diezgan daudz roku darba. Slaukšana notiek ar DeLaval slaukšanas aparātiem piena vadā.

Ganāmpulks sastāv no 400 slaucamām govīm un 300–350 telēm. Mums ir Holšteinas sarkanraibās un melnraibās šķirnes piena devējas. Paši nodarbojamies ar ganāmpulka ataudzēšanu – zootehniķi pastāvīgi uzrauga šo procesu. Vidējais izslaukums no govs gadā ir 8350 kilogramu.Pret visiem darba procesiem saimniecībā cenšamies attiekties ar lielu rūpību. Efektivitāti var nodrošināt, tikai ļoti precīzi veicot visus darbus noteiktajā laikā. Katras tehnikas vienības iegādi rūpīgi apsveram, lai tā savu uzdevumu paveiktu maksimāli efektīvi.

Tehnikai pirms darba jābūt pilnīgā kārtībā, tādēļ cenšamies to pienācīgi kopt un uzturēt. Rūpīgi ieziemojam un pēc iespējas visu glabājam zem jumta. Lielāko daļu remontu paveicam pašu spēkiem savās darbnīcās, taču sarežģītākos gadījumos, kas galvenokārt saistīti ar elektroniku, vēršamies pēc palīdzības pie konkrētās tehnikas oficiālajiem pārstāvjiem. Tehnikas parks zīmolu ziņā mums ir diezgan raibs, tādēļ sadarboties sanāk ar vairākiem dīleriem. Taču man tas patīk, jo tā varu uzzināt vairāk par dažādu ražotāju tehniku, rezerves daļām, servisu un cenām. Kopumā ar sadarbības partneriem ir izveidojušās diezgan labas attiecības. Paši cenšamies nemitīgi izglītoties, pastāvīgi apmeklējam dažādus seminārus un kursus.

Lopbarības tuneļi

1991. gadā tēvam bija iespēja apskatīt tā laika modernās lauksaimniecības virzību Kanādā, kur viņš cita starpā pamanīja neredzētu tehnoloģiju – zaļbarības konservēšanu un uzglabāšanu tuneļu maisos. 2002. gadā šo Kanādas tehnoloģiju izdevās realizēt Zvaigznītēs – tika iegādāta Vācijā ražota iekārta Budissa Bagger RT 8000. Šīs tehnoloģijas pamatā ir tuneļu uzpildes agregāts, kura galveno rotoru piedzen caur reduktoru ar traktora jugvārpstu, savukārt padeves lentu un dozēšanas veltņus darbina atsevišķi hidromotori. Uzpildes agregātā no piekabes tiek iebērta zaļbarība, un tad agregāts to iepresē plēves tuneļa maisā. Vienā 60 metru garā tunelī iepildām ap 250 tonnu zaļbarības, ko iegūstam no zālājiem. Tuneļos iepildām arī lopbarības graudus, kuri pirms tam tiek saplacināti. Vienā tunelī ietilpst 280–290 tonnu graudu. Dienā var uzpildīt līdz pat trim zaļbarības tuneļiem. Tuneļos sapildīto lopbarību ir viegli uzskaitīt, un darba process, kad tas apgūts, ir salīdzinoši vienkāršs, taču jāveic rūpīgi. Uzpildes laikā, ja pēkšņi sabojājas laika apstākļi, procesu var mierīgi iepauzēt. Salīdzinoši, kraujot zaļbarību bedrē, lietus ietekme ir krietni lielāka. Turklāt tuneļos ir ļoti maz zudumu – gan uzglabāšanas laikā, gan pie izņemšanas. Lai tuneļu plēvi pasargātu no putnu izraisītiem bojājumiem, mēdzam tuneļus pārklāt ar rituļu preses tīkliem. Tuneļu tehnoloģiju saimniecībā lietojam jau 20. sezonu un esam ar to ļoti apmierināti. Šogad pavisam sagatavojām 47 tuneļus, kas kopā ir aptuveni 11 700 tonnu lopbarības.

Traktoru parks

Viens no galvenajiem darbiem mums ir lopbarības sagatavošana. Lai iegūtu labu rezultātu, viss sākas jau ar zālāju sēšanu un kopšanu. Tad ļoti svarīgi, kā tiek nopļauts un savākts. Šajā lopbarības sagatavošanas ķēdē liela nozīme ir arī transportam, lai viss process nebremzētos. Saimniecības pirmsākumos transportam izmantojām trīs Kamaz kravas auto, taču tie savu mūžu bija nostrādājuši un tika pārdoti.

Savulaik man bija iespēja izmēģināt JCB Fastrac traktoru, un tas ļoti iepatikās. 2008. gadā nopirkām no Anglijas atgādātu piecgadīgu JCB 2135 Fastrac. Tas tagad ir nostrādājis 10 tūkstošus motorstundu un joprojām ir mūsu tehnikas parkā. Tiesa, tagad to izmantojam mazāk intensīvi – galvenokārt kā pašgājējmiglotāju, jo tas ir aprīkots ar uzkarināmo 24 metru smidzinātāju Amazone UF 1801 komplektā ar frontālo tvertni FT 1001. Mums ir arī 2012. gadā iegādāti jauni JCB 2170 Fastrac un JCB 7230 Fastrac. Tātad kopā ir trīs Fastrac traktori. Pateicoties salīdzinoši lielajam maksimālajam ātrumam (70 km/h), tie ir ļoti efektīvi transporta darbos, kas īpaši noderīgi saspringtajā lopbarības sagatavošanas laikā. Man Fastrac traktoros patīk dinamika, kabīnes plašums un komfortablā gaita, ko nodrošina kabīnes amortizācija un priekšējā neatkarīgā piekare.

Traktoru parkā vēl ir 2007. gada Claas Axion 850, kuram pēc dzinēja čipošanas ir kādi 280 zirgspēki. Šim traktoram tuvākajā laikā plānots svarīgs dzinēja remonts pie Claas dīlera.

Lielākajiem trim traktoriem augsnes sagatavošanas un sējas darbos uz aizmugures ass liekam dubultriteņus, lai uzlabotu saķeri un samazinātu augsnes noblīvēšanu.

Kā jau minēju, lai lopbarības sagatavošanas laikā viss process noritētu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, pirmajā un otrajā pļāvumā parasti ņemam pakalpojumā vēl vienu traktoru ar piekabi. Rudens sējas darbiem nācās paņemt nomas traktoru, lai pietaupītu Axion 850, kuram uz sezonas beigām parādījās dzinēja defekts.

Vēl mums ir 2003. gada John Deere 6920 S un 1994. gada Deutz-Fahr 3.90 S. Savukārt 1995. gada Massey Ferguson 399 (120 ZS) bija tolaik viens no pirmajiem jaunajiem Rietumu ražojuma traktoriem Latvijā. Atceros, toreiz tas bija liels notikums, kad no Rāmavas izstādes izbraucām ar šo jauno traktoru. Puika būdams, sēdēju blakus traktoristam, un tas bija neaizmirstams notikums. Šis traktors joprojām ir saimniecības tehnikas parkā, tāpat kā vairāki MTZ traktori un T-40, kurus pamatā izmantojam dažādiem darbiem fermā.

Tāpat dažādos darbos lieti noder teleskopiskie iekrāvēji JCB 541 (2010) un Manitou MLT 940 L (2007).

Lexion, Jaguar un cita tehnika

Graudaugu novākšanai mums ir 2018. gada Claas Lexion 660 ar 7,7 metru Vario hederu. Kombainam ir visu riteņu piedziņa, platās riepas un GPS Auto Pilot vadība, kā arī Telematic sistēma ar kuras palīdzību attālināti varam sekot līdzi kulšanas procesam. Zaļbarības sagatavošanā neaizstājams ir pašgājējsmalcinātājs Claas Jaguar 850 (2003). Salmus izmantojam pakaišiem, tādēļ tinam rituļos ar Claas Variant 450 presi (2018). Laba prese ar piecām lentām – sanāk ļoti cieši rituļi. Šogad sagatavojām 2500 rituļus.

Transporta darbus paveicam ar trim piekabēm (21, 18 un 14 t). Lielākajām piekabēm esam uzstādījuši īpašas ātrgaitas riepas BKT Ridemax, lai tās atbilstu Fastrac traktoru braukšanas ātrumam.

Zālājus pļaujam pēc vajadzības gan vālā, gan izklaidus ar Claas Disco trīskāršo pļaujmašīnu, izklaidus nopļauto vālojam ar divu rotoru Claas Liner.

Augsnes apstrādei un sagatavošanai mums ir Lemken VariOpal piecu korpusu arkls, Lemken Heliodor 9 disku kultivators, Väderstad Carrier 500 disku kultivators un Väderstad Rollex veltņi.

Sējai izmantojam Väderstad Rapid 400 sējmašīnu un Amazone pneimatisko 4 metru uzkarināmo sējmašīnas kombināciju ar frēzi.

Saimniecības laukos augsnes ir ļoti mainīgas, tādēļ ar Agricon palīdzību esam sākuši veikt augsnes analīzi. Izveidotās digitālās kartes ļauj precīzi noteikt katrā lauka vietā nepieciešamā mēslojuma daudzumu. Esam iegādājušies Amazone smidzinātāju un izkliedētāju, kas aprīkoti ar visām modernajām tehnoloģijām un ļauj strādāt ļoti precīzi, iedodot mēslojumu tieši tik, cik nepieciešams konkrētajā vietā – ne par daudz, ne par maz.

Mūsu tehnikas parkā ļoti noderīgs ir pirms pāris gadiem iegādātais Mercedes-Benz Sprinter kravas busiņš, kuru, starp citu, noskatījām jūsu organizētājā Lauksaimnieku auto dienā 333 trasē.

Pašlaik sekojam līdzi nākotnes tendencēm lauksaimniecībā, lai varētu laikus reaģēt uz pārmaiņām. Iespējams, nāksies pievērsties tiešajai sējai vai arī apgūt kādu citu tehnoloģiju. Tas lielā mērā noteiks tehnikas parka veidošanas stratēģiju.

PROFI LATVIJA NR.29 (2021-10)