INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Cēsu novada Mārsnēnu pagasta z/s Vecpenguri

Nozaru dažādība mazina riskus

Bioloģiskā saimniecība Vecpenguri ir kārtīgs ģimenes uzņēmums – 300 hektāru tiek apsaimniekoti pašu spēkiem. Galvenie darbības veidi ir augkopība un gaļas liellopu audzēšana.

Vecpenguru īpašnieks Rolands Kļaviņš stāsta par saimniecības attīstību un pieredzi tehnikas parka veidošanā.

- Vectēva apsaimniekoto zemi tēvs atguva 1992. gadā un sāka pamazām darboties uz pāris hektāriem. Pavisam bija mantoti 23 hektāri zemes un 36 hektāri meža. Sadaloties kolhozam, tika pie veca Belarus traktora un kombaina. Bija pāris zirgu, govs un kaza. No 2004. gada saimniecība kļuva par bioloģisko un pievērsās graudaugu audzēšanai. Tā arī vecāki darbojās, līdz 2008. gadā es ar ģimeni pārcēlos šeit uz pastāvīgu dzīvi un sākām aktīvāk saimniekot uz tiem pašiem 23 hektāriem. 2011. gadā pievērsāmies gaļas lopkopībai un paralēli arī apsaimniekojām savu mežu. Paši uztaisījām meža piekabi. Nodarbojāmies ar palešu ražošanu. Sākām ņemt klāt nomas zemes. 2014. gadā apsaimniekojām jau 70 hektāru lauksaimniecības zemes.

Ģimenes uzņēmums

Pašlaik apsaimniekojam 315 hektārus, no kuriem īpašumā ir 120 ha, bet 276 ha ir bioloģiski sertificēta lauksaimniecības zeme. 116 hektārus aizņem sējumi – griķi, auzas, ziemas kvieši. Atlikušajās platībās aug dabīgie zālāji. Tālākās zemes platības mums ir 80 hektāru Vecpiebalgas pusē, kas atrodas 50 kilometru attālumā. Pārējās platības ir ap saimniecības centru – tālākais tīrums ir ap 20 kilometru attālu. Lauku vidējā platība ir aptuveni pieci hektāri. Tīrumu izvietojums ir diezgan sadrumstalots, bet neesam tik liela saimniecība, lai kaut ko varētu samainīt ar kaimiņiem.

Gaļas liellopu ganāmpulkā šobrīd ir 54 govis, divi vaislas buļļi un 21 teļš vecumā līdz pieciem mēnešiem. Teļus nododam izsoļu namam – pagājušā gada novembrī realizējām 28 teļus. Govis ir Limuzīns, Anguss un jauktas šķirnes, bet vaislinieki ir Šarolē.

Uzskatu ka tādā nelielā saimniecībā, kāda ir mums, jābūt nozaru dažādībai. Piemēram, 2021. gadā labāk aizgāja griķi, bet pērn – teļi. Tā mums arī sanāk – puse uz pusi ir graudkopība un lopkopība. Vecpenguri ir ģimenes saimniecība – ar galvenajiem darbiem tiekam galā divatā ar sievu. Daudz cenšos paveikt pats, bet grāmatvedi un veterinārārstu ņemam ārpakalpojumā.

Traktori un cita tehnika

Sākotnēji visa tehnika saimniecība tika iegādāta lietota. Taču 2018. gadā pēc kaimiņa ieteikuma vērsos uzņēmuma Dotnuva Baltic Valmieras pārstāvniecībā un saņēmu pārsteidzoši pretimnākošu attieksmi. Kopš tā laika par mūsu sadarbību varu teikt tikai to labāko. Sākumā pie viņiem nopirku vienu jaunu Kverneland 3,2 metru pļaujmašīnu, kuru vēlāk papildināju ar vēl vienu sānu un frontālo pļaujmašīnu. Vēl esmu iegādājies jaunu Kverneland pieckorpusu maiņvērsējarklu, bet pērn nopirku Case IH RB 545 kombinēto presi. Tās lielākais pluss ir tāds, ka tagad varu visus lopbarības sagatavošanas darbus paveikt viens pats, un esmu mazāk atkarīgs no laika apstākļiem.

2020. gadā iegādājos jaunu traktoru Case IH Puma 200, kurš tagad saimniecībā ir galvenais darba zirgs. Traktoru parkā ir arī divi senāk pirkti John Deere 85 zirgspēku traktori: 5415 (2007) un 5080 M (2012).

Starp svaigākajiem pirkumiem noteikti jāpiemin kombains New Holland TC 5.90 ar 5,5 metru hederu. Ar to pagājušajā sezonā jau nokūlu 116 hektārus. Pirms tam ņēmu kulšanas pakalpojumu no kaimiņu saimniecības. Taču Latvijas nepastāvīgajos laika apstākļos, protams, labāk, ja ir pašam savs kombains.

Saimniecības tehnikas parkā vēl ir Amazone Cirrus sējmašīna, John Deere rituļu prese, ERT graudu piekabe ar šneku (14 t) un pašu pārbūvēta rituļu piekabe. Vēl ir mobilā graudu kalte Agrex, kas darbojas ar dīzeļdegvielu. Paši savu produkciju arī attīrām un šķirojam lielajos maisos. Tuvākajos plānos ir pa tiešo no Ķīnas iegādāties griķu izlobīšanas iekārtu.

PROFI LATVIJA NR.34 (2023-2)