INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU – Jēkabpils novada Dunavas pagasta z/s Lejas Jērāni

Zemnieku saimniecību dibināja un ilgus gadus vadīja Māris Balodis, taču kopš LLU studiju beigšanas saimniecībā aktīvi darbojas viņa dēls Reinis Balodis. Pa šo laiku izmēģināta gan dārzeņu un graudaugu audzēšana, gan dažādas augsnes apstrādes un ražas novākšanas tehnoloģijas.

Par abu uzņēmumu attīstību, jaunu darbības jomu apgūšanu un pieredzi tehnikas parka veidošanā stāsta Reinis Balodis.

- Saimniekot sāka tēvs ar 10 hektāriem mantotās zemes. Apmēram tajā pašā laikā dibināja arī SIA Eglona, lai kopā ar citiem privatizētu veco kolhoza kaltes un zāles miltu kompleksu. Taču kopīgā saimniekošana īsti labi neveicās un tēvs izpirka citu līdzīpašnieku daļas. Pēc tam vēl bija gatera laiks, bet tas beidzās un notika pievēršanās lauksaimniecībai. Sākums bija ar diviem Belarus traktoriem. Pamazām zemes platības auga, tika izmēģināts audzēt dārzeņus, kartupeļus, braucām tos pārdot uz tirgu. Taču tad nolēmām pievērsties graudkopībai.

Tagad pa abām saimniecībām kopā apstrādājam ap 750 ha zemes, pārsvarā tepat Dunavas pagasta apkārtnē. 480 ha ir pašu īpašumā, pārējās platības nomājam. Īpaši vairāk kur augt mums nav, jo no vienas puses ir Daugava, bet citos virzienos brīvas zemes praktiski nav. Principā šāds saimniecības izmērs arī ir optimāls, lai paši varētu visu pārskatīt un nevajadzētu meklēt vairāk darbaspēka. Augsnes ir Sēlijai diezgan raksturīgas, ne tās pašas auglīgākās un dažādas – pārsvarā vieglā tipa. Lauki ir mazi un nelieli, taču nav tālu no saimniecības centra. Lai būtu ar ko nodarboties ziemā, esam nedaudz attīstījuši mežizstrādi – divi Belarus traktori ir pielāgoti meža darbiem un strādā kopā ar meža piekabēm. Ir arī šķeldotājs. Abās saimniecībās kopā tiek nodarbināti seši cilvēki, bet vasaras sezonā kaltē tiek pieņemts vēl viens darbinieks.

Sākot audzēt kviešus un rapsi, drīz vien sapratām, ka nepieciešama plašāka augu seka. Tad arī pievērsāmies zālāju sēklām. Iegādājāmies lietotas sēklu sagatavošanas mašīnas Petkus. Tagad zālāji aizņem aptuveni trešdaļu no sējumu platībām. Pavisam audzējam 17 veidu sēklas, piemēram, facēliju, eļļas rutkus, sinepi, balto āboliņu, pļavas skareni, timotiņu, aireni, vīķi un citus, kā arī griķus un auzas. Audzējot dažādus zālājus pāri paliek tā dēvētais pakaišu siens, kas labi noder arī lopbarībai. Tā radās doma pievērsties gaļas liellopiem un pirms trīs gadiem iegādājāmies 30 Šarolē šķirnes lopus. Sākumā domāju, kas tur grūts – nav jau piena govis kas katru dienu jāslauc, taču realitātē izrādījās krietni sarežģītāk. Turklāt ieguldījumi gaļas liellopos atpakaļ nāk ļoti lēni. Taču ir doma pamazām šo jomu attīstīt, jo pieejamā barības bāze un ganību platības ļautu turēt 100 – 150 liellopus. Ieguldītā darba ziņā nav liela atšķirība – audzēt 50 vai 150 gaļas lopu ganāmpulku.

2006. gadā iegādājāmies pirmo jauno tehniku – sestās sērijas John Deere traktoru ar 150 ZS jaudu, kā arī pieckorpusu arklu, diskus un Tume trīsmetrīgo sējmašīnu. Diemžēl pirms trīs gadiem šo traktoru nozaga. Pēdas aizveda uz Lietuvu. Līdz tam pie mums nekas nopietns nebija zagts, bet tad bija tāds kā uzlidojums, jo tepat apkārtnē vairākiem zemniekiem nozaga traktorus. Dārga mācība, ka tehnika rūpīgi jāsargā. Tagad visi traktori tiek glabāti pie tēva mājas.

Pašlaik tehnikas parkā ir trīs John Deere traktori: 2005. gada 6920., kuru lietotu nopirkām nozagtā vietā, kā arī divi jauniegādāti – 2008. gada 7830. un 2016. gada 8370R. Visi traktori aprīkoti ar GPS sistēmām un automātisko stūrēšanu. Kā savulaik sākām ar John Deere traktoriem, tā arī pie tiem esam palikuši. Nav racionāli savākt dažādu marku traktorus, jo tas sarežģī uzturēšanu. Par Dojus servisu īpašu iebildumu nav, rezerves daļas ir diezgan labi pieejamas. Tiesa ar John Deere kombainu savulaik nebija tā labākā pieredze. 2006. gadā iegādājāmies jaunu mazās V sērijas modeli, kas ražots Brazīlijā. Divus gadus nomocījāmies ar nemitīgām problēmām un atdevām atpakaļ dīlerim, vietā nopērkot lietotu 2003. gada Case IH CT 5060 ar 5,7 metru hederu. Vēl mums ir 2005. gadā jauniegādāts Claas Medion ar 5,1 metra hederu.

Pirms dažiem gadiem sākām pielietot tehnoloģiju, kas ļauj rapsi veiksmīgi nokult, neizmantojot ķimikālijas. Abiem kombainiem Lietuvā nopirkām lietotus lentes savācējhederus Shelbourne Reynolds rapša kulšanai. Rapsi no sākuma nopļaujam ar īpašu Kanādā ražotu pašgājējpļāvēju Vicon WR 322 SP. Nesen iegādājāmies otru šādu 1989. gadā ražotu pļāvēju. Tam pļaušanas heders ir ar lentes padevi, kas saudzē rapsi. Šī tehnoloģija ir diezgan populāra Dānijā, tādēļ arī šie pļāvēji no Kanādas vispirms nonāk Dānijā un tad jau tālāk Eiropā. Tātad rapsi vispirms nopļaujam, tad tas nedēļu stāv vālā un žūst, bet pēc tam savācam ar kombainiem. Tas ļauj ātrāk sākt rapša novākšanu, turklāt sausu masu kombainam ir vieglāk kult, neaizsit ciet sietus. Protams, šāds paņēmiens ir ekoloģiskāks. Par šādu rapša novākšanas tehnoloģiju uzzināju ar interneta starpniecību. Tā dara arī Lielbritānijā, bet Kanādā tā ir ļoti izplatīta prakse. Pie mums gan neesmu dzirdējis, ka vēl kāds šādi novāktu rapsi. Vicon pļāvējs ir labs arī sēklas zālāju novākšanai, kā arī auzām un griķiem.

Ja runājam par augsnes apstrādes tehnoloģiju, tad esam izmēģinājuši dažādas. Sākumā arām, tādēļ tika iegādāts jauns Kuhn 7+1 korpusa arkls. Tad 2015. gadā pārgājām uz minimālo augsnes apstrādi. Paši uzkonstruējām un uzbūvējām 4,2 metrus platu augsnes lobītāju ar atsperzariem un diskiem. Rāmja pamats ņemts no Simba kultivatora, diski no Amazone, bet atsperzarus nopirkām pie Lytagra. Tēvs šo konstrukciju izdomāja, bet izgatavoja mūsu meistars, kuram patīk un labi padodas darbi ar metināmo un fleksi. Darbnīcā mums ir nepieciešamie darbagaldi – virpa, urbjmašīna, zāģis, metināmais aparāts, plazmas griezējs. Pastrādājot un nedaudz pieslīpējot, sanāca labs minimālās augsnes apstrādes agregāts. Rapša sējai pielāgojām Simba Flatliner dziļirdinātāju - virsū uzlikām sīksēklu sējmašīnu un pievienojām minerālmēslu pievadus, kuri nāk no frontālās tvertnes Agrisem, kas stiprinās traktora priekšdaļā. Agrisem Fronttank pirkām jaunu pirms trīs gadiem. Rapsis tiek sēts pa tiešo rugainē 70 cm rindstarpā, kas dod vietu tam zaroties un veidot spēcīgus augus. Ziemas rapša sēja parasti ir steidzīga un notiek paralēli ar graudaugu kulšanu, bet šādi viens cilvēks ar vienu agregātu var laicīgi visu izdarīt un man šķiet, ka rapšiem šī tehnoloģija ir ļoti piemērota. Vispār diezgan daudz tehnikas izgatavojam pašu rokām. Ir gan paštaisītas piekabes, gan sniega lāpsta, gan citi agregāti.

Iegādājāmies lietotu Claydon Hybrid 6M sešmetrīgo uzkarināmo tiešās sējas (striptill) sējmašīnu. Plānojam pilnībā pāriet uz sēšanu rugainē.

Tehnikas parkā vēl ir Vaderstad NZ Agressiv 900 kultivators ar ko agrāk sagatavojām arumu sējai vai ari veicām lauka izlīdzināšanu pēc lobīšanas, kā arī Brix deviņmetrīgie veltņi sējumu pievelšanai. Augsnei ir zems pH līmenis, tādēļ 2013. gadā nopirkām Amazone ZG-B piekabināmo kaisītāju kaļķim un minerālmēsliem. Te gan jāpiebilst, ka otrreiz varbūt izvēlētos divus dažādus agregātus katram darbam atsevišķi, jo kaļķošanas materiāli mēdz būt dažādas kvalitātes un ir apstākļi, kad šis agregāts nav īstais konkrētam darbam. Miglotājs arī ir Amazone UX 6200 ar 36 metru platumu (2016. g.). Pārgājām no 20 metru tehnoloģiskās sliedes uz 36 metriem, jo sezonā smidzināšanai atbilstošais laiks ir īss - no rīta un nedaudz vakarā, bet pa dienu tiešā saulē nedrīkst. Tad nu lielāks platums un tvertne ļauj īsā laikā izdarīt daudz. Amazone ir pieejams servisa punkts te pat Jēkabpilī un tas atvieglo darbu. Pats cenšos pēc iespējas vairāk piedalīties sējas un smidzināšanas darbos. Tas ļauj labāk pārskatīt tīrumus, redzēt kā augi attīstās un ātrāk saprast, ja kas nav kārtībā.

Lopbarības sagatavošanai nopirkām lietotu presi Krone Combi Pak, kas veic arī rituļu ietīšanu. Lai gan tā ir pasmaga, tomēr ļauj ietaupīt vienu traktoru ar darbinieku. Dažādiem darbiem neaizstājams ir 2004. gada Manitou MT 732 teleskopiskais iekrāvējs, kuru savulaik nopirkām mazlietotu. Kas tik ar to nav darīts, bet kalpo labi un arī Intrac serviss nodrošina labu rezerves daļu pieejamību. Traktoriem ir pāris no veciem kravas auto saviem spēkiem pārtaisītas piekabes un speciāla lopu piekabe.

Meža darbiem ir divi pielāgoti Belarus traktori ar meža piekabēm, kā arī Junkkari 500 HC šķeldotājs. Daļu šķeldas pārdodam, bet daļa noder pašiem sava šķeldas katla kurināšanai, kas nodrošina 2005. gadā iegādātās porciju tipa kaltes Mepu WR 322 SP (400 kW) darbību.

Graudu transportēšanai ir vairāk kā 30 gadus vecs kravas auto Volvo F10. Ja atrastos šoferis, varētu gādāt jaunāku kravenieku un sniegt transporta pakalpojumus, bet citādi varu iztikt ar veco mašīnu. 2006. gadā tēvs nopirka jaunu Mitsubishi L200 un pa mūsu apkārtnes briesmīgajiem ceļiem ar šo pikapu nobrauca 600 tūkstošus kilometru. Pie 300 tūkstošiem tam bija remontiņi, saistīti ar degvielas sprauslu maiņu un dažām citām lietām, bet tas arī viss. Šī mašīna nogāja vēl tikpat un tad gan dzinējam pazuda kompresija. Anglijā nopirkām šādu pašu pikapu, pārlikām stūri no vecā L200 un tagad braucu ar šo mašīnu. Pa mūsu novada trakajiem ceļiem faktiski nav jēga pirkt jaunu mašīnu.

Nākotnē noderētu vēl kāds traktors un lopbarības sagādes tehnika, kā arī ekskavators, jo jāatjauno meliorācijas sistēma.

PROFI LATVIJA NR.19 (4/2019)