INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Aizkraukles novada Bebru pagasta SIA Vecsiljāņi

Pilna aprites cikla saimniecība

Vecsiljāņu pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, taču ne mazāk svarīgas ir citas nozares – siera ražošana un tirdzniecība, augkopība un mežkopība, kā arī zaļās enerģijas ražošana. Tas kopā viedo pilnas aprites saimniecību – visam saražotajam tiek pievienota vērtība.

Vecsiljāņu īpašnieks Juris Sprukulis saimniecību vada kopš 2006. gada, kad to pārņēma no sava sievastēva. Tālāk viņš stāsta par saimniecības attīstību, pieredzi tehnikas un tehnoloģiju izvēlē, kā arī nākotnes plāniem.

- Sievas vecāki šeit sāka saimniekot 1991. gadā ar 70 hektāriem mantotās zemes. Sākumā, kā jau daudziem tolaik, bija pavecs padomju laiku traktors un dažas govis. 2006. gadā saimniecība bija izaugusi līdz 240 hektāriem un 50 govīm. Mēs ar sievu nodarbojāmies ar lauksaimniekiem nepieciešamo preču tirdzniecību, bet pēc izglītības esam agronomi, tā ka lauki, protams, nebija sveši. Tā arī nolēmām, ka jāpārņem saimniecība – labāk pašiem apsaimniekot savu zemi, nekā pārdot ārzemniekiem.

Joprojām darbojas mūsu 1999. gadā dibinātais tirdzniecības uzņēmums Pakavs, kurā lauksaimniekiem piedāvājam dažādas preces un tehniku. Parasti savā saimniecībā esam to visu testējuši un atzinuši par gana labu.

Kopš 2009. gada ražojam savu sieru ar nosaukumu Ievas siers un daļu piena pārdodam tiešajā tirdzniecībā. Siera ražošana paņem 10% no 38 tonnu dienas izslaukuma. Gadā saražojam 80 tonnas siera.

Nepieredzēts sausums

Pašlaik Vecsiljāņos ir 2200 liellopu ganāmpulks, no kura 1150 ir govis, kuras slaucam ar GEA karuseli. 2013. un 2020. gadā būvēto fermu plānojums piena devējām nodrošina komfortablus apstākļus. Guļvietām ar gumijas šūnu paklājiem kā pakaišus izmantojam digestāta sauso frakciju. Tādējādi digestāts pēc tam atkārtoti nonāk biogāzes stacijā.

Jau no pirmsākumiem mūsu prioritāte ir zemes iegāde, jo tas ir galvenais ražošanas līdzeklis. Šodien no apsaimniekotajiem 1500 hektāriem tikai 70 nomājam, bet pārējais viss ir īpašumā, tāpat kā 350 hektāru meža. No apstrādājamajiem 1500 hektāriem trešdaļu aizņem kukurūza, aptuveni tikpat zālāji un vēl trešdaļu – graudaugi.

Diemžēl daļu izaudzēto ziemas kviešu tagad esam spiesti pārstrādāt zaļajā masā, jo lielā sausuma dēļ ar zālājiem nespējam nodrošināt nepieciešamo lopbarības daudzumu. Jāatzīst, ka tik sausu vasaru es savā mūžā neesmu pieredzējis. Jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka šis gads būs ar zaudējumiem.

Trumpis – labi darbinieki

Saimniecībā nodarbinām 60 cilvēkus, no kuriem 10 strādā siera ražotnē, bet 8 – 10 augkopības komandā. Visi traktoristi paši nodarbojas ar tehnikas remontu. Speciālistu palīdzību meklējam tikai specifisku darbu izpildei. Mums ir ļoti labs metinātājs, kurš var paveikt brīnumu lietas – liels atbalsts ikdienas darbos fermā un darbnīcās, turklāt spēj atrisināt pat rūpnīcas defektus. Jāteic, ka mums ir ļoti labi darbinieki, daudzi Vecsiljāņos strādā vairāk nekā desmit gadu.

Uzskatu, ka mūsu saimniecības lielais trumpis ir visi pieci nozaru vadītāji. Jau no 2015. gada ar saimniecības nozaru vadītājiem ik mēnesi vērtējam rādītājus, vājos punktus, runājam par izaugsmi, kad varam atļauties ieguldīt un kad nevaram.

Traktori un cita tehnika

Augsnes apstrādei izmantojam tradicionālo tehnoloģiju ar aršanu. Ievērojot augseku, šādi nepieciešams mazāk augu aizsardzības līdzekļu. Arī šajā ziņā var teikt, ka saimniekojam zaļi. Ar nezālēm palīdz cīnīties aršana. Mums ir divi Kverneland maiņvērsējarkli ( 3+5 un 5 korpusi) ar pakotāju. Ja nepieciešams, pielietojam arī šļūci vai Köckerling Allround deviņmetrīgo kultivatoru.

Šogad iegādājāmies jaunu Pöttinger sešmetrīgo sējmašīnu, kura aizstās Kverneland četrmetrīgo uzkarināmo agregātu. Kukurūzu sējam ar divām Becker astoņrindu sējmašīnām.

Zālājiem veicam dziļirdināšanu ar Mastek agregātu tādā apjomā, ka katrs tīrums tiek apstrādāts reizi četros gados. Zālājus pieveļam un vienlaicīgi iespiežam akmeņus ar Rolmako 9 metru veltņiem.

Augu apstrādei izmantojam Amazone piekabināmo smidzinātāju un Rauch piekabināmo kaisītāju, kuri aprīkoti ar visām mūsdienu precīzajām tehnoloģijām.

Traktoru parks sastāv no diviem Fendt, trīs Claas, diviem Valtra un John Deere traktoriem. Traktorus pārsvarā esam iegādājušies mazlietotus, tāpat kā Claas Lexion kombainu ar kāpurķēdēm. Tehnikai cenas ir tik augstas, ka šajā ziņā uzskatu – vieglāk ir ietaupīt, nekā nopelnīt. Tiesa, nesen iegādājāmies jaunu Claas Jaguar pašgājējsmalcinātāju. Tas nāks talkā vecajam Jaguar, kurš pašlaik novāc kviešus lopbarībai.

Lopbarības sagatavošanā pērn sākām izmantot Reiter lenšu vālotāju. Tam ir unikālas konstrukcijas pacēlājs, kas ļauj strādāt lielā ātrumā, pie tam saglabājot skābbarībā zemu koppelnu saturu. Ja tradicionāli koppelnu saturs skābbarībā ir 10 – 11%, tad strādājot ar Reiter vālotāju šis rādītājs ir tikai 7%. Tā ir liela atšķirība, kas liecina par šī agregāta augsto veiktspēju.

Saimniecībā ļoti intensīvi izmantojam teleskopiskos iekrāvējus. Mums ir pieci Manitou un vienam savulaik rekords bija nostrādātas 3000 motorstudas gadā. Nesen iegādājāmies jaunu Weidemann lielo iekrāvēju un fermā pie lopbarības piestumšanas strādā mazais Weidemann.

Lopbarības izdalei pielietojam Trioliet 28 m3 piekabināmo modeli. Tuvākajā laikā būsim pabeiguši lopbarības sagatavošanas un izdales sistēmas pilnveidošanu un tad šis process aizņems divreiz mazāk laika. Šīs sistēmas sastāvdaļa būs jauns Trioliet pašgājējs ar 32 m3 ietilpību.

Tehnikas parkā mums vēl ir Volvo un Liebherr 14 tonnu ekskavatori, kuri strādā būvniecības darbos un pie meliorācijas sistēmu atjaunošanas. Fermā ikdienā ļoti noderīgs izrādījies 15 metru pšgājējpacēlājs JLD. Tāpat ir vairākas dažādu izmēru Western piekabes.

Pašlaik saimniecībā norit graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksa, kā arī spēkbarības ražotnes būvniecība.

Šķidrmēslu izkliedes sistēma

Jau astoņus gadus strādājam ar īpašu šķidrmēslu savākšanas un izkliedēšanas tehnoloģiju. Šķidrmēslus no lagūnas uz lauku nogādā pa speciālām sļūtenēm caur kurām mēslojumu var pumpēt līdz trīs kilometru attālumam. Šļūtenes otrā galā uz lauka izkliedi veic traktors ar tam uzstādītu caurulīšu izkliedētāju. Šajā procesā vienlaicīgi nodarbināti divi traktori, bet traktoristi savā starpā sazinās ar rāciju.

Ja sakārto visu sistēmu un infrastruktūru, proti, savāc kopā laukus un lagūnas, tad sanāk divreiz efektīvāk, nekā izmantojot tradicionālās mucas. Vecsiljāņu fermu plānojums, kūtsmēslu savākšana, biogāzes stacija, digestāta separācija un organiskā mēslojuma izkliedes tehnoloģijas nodrošina noslēgtu ekoloģisko ciklu.

Zaļā enerģija

Biogāzes ražotne, kura sastāv no trīs fermenteriem, darbojoties tikai ar kūtsmēsliem un atkritumiem, saražo 700 kW elektroenerģijas. Plus vēl gandrīz tikpat liela ir siltuma jauda.

Strādājam pie projekta, kurā biogāze – saspiestā dabasgāze, jeb biometāns – tiks nodota Connexus tīklā, ar kura starpniecību to saņems pircējs. Kad ražosim biometānu, būs aptuveni 1,5 MW jauda. Biometāna ražošanā galvenais ir nodrošināt nepieciešamo metāna koncentrāciju, lai nodotā gāze atbilst kvalitātes prasībām. Tad dabasgāze (CNG) ar zaļo sertifikātu var tikt nodota kopējā tīklā.

Projekta otrā kārta ir sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošana. Arī šai gāzei ir tirgus cena un vēl zaļais sertifikāts, kurš faktiski ir tā lielākā vērtība. Uzņēmumi, kas citās ES dalībvalstīs piesārņo dabu, vēlas pirkt šo sertifikātu, lai kompensētu radīto piesārņojumu.

Ražojot biometānu, nevarēsim vairs ražot elektroenerģiju pašpatēriņam. Tādēļ esam uzstādījuši saules paneļu parku, kas ražos saimniecībai vajadzīgo elektroenerģiju.

Tas ko Eiropas tribīnēs stāsta politiķi, mums jau tiek īstenots dzīvē. Visam, ko saražojam, tiek pievienota vērtība, turklāt vēl tiek iegūta zaļā enerģija biogāzes un elektrības veidā.

PROFI LATVIJA NR.36 (2023-7)