INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU – SIA Apse KL

SIA Apse KL darbības jomas ir mežizstrāde, mežu apsaimniekošana un konsultācijas īpašuma efektīvai pārvaldībai, kā arī kokmateriālu transportēšana un realizācija. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgā, kas ļauj veiksmīgi darboties visā valsts teritorijā.

Uzņēmuma īpašnieks Kristaps Labanovskis stāsta par SIA Apse KL attīstību, kā arī dalās ar pieredzi tehnikas parka veidošanā un uzturēšanā.

- Darbu kokmateriālu tirgū uzsākām 1999. gadā kā neliels uzņēmums, izsolēs uzpērkot cirsmas un realizējot kokus. Darbības pirmsākumos visu tehniku nomājām, taču attīstoties un pieaugot darba apjomam kļuva skaidrs, ka nepieciešama sava tehnika.

2005. gadā nopirku pirmo kokvedēju – lietotu Scania. 2006. gadā iegādājos jaunu Scania kokvedēju, bet 2008. gadā arī jaunu harvesteru, kurš bija pārbūvēts no ekskavatora.

Ekskavatora harvesteram, salīdzinot ar klasisku harvesteru ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Ekskavatora harvesters ir lētāks, vienkāršāks un līdz ar to arī uzticamāks. Pretēji izplatītam uzskatam, operatoram ar to strādāt ir daudz komfortablāk un arī caurgājība zemas nestspējas augsnēs, pateicoties lielajam kāpurķēžu atbalsta laukumam, ir visnotaļ laba un zemsedzi saudzējoša – galvenais nesākt grozīties uz vietas. Masīvā strēle ļauj strādāt ar resnākiem kokiem, turklāt pat izstieptā stāvoklī. Būtiskākais trūkums ir tāds, ka ekskavatora izvirzītā aizmugures daļa neļauj to izmantot kopšanas cirtēs. Tādēļ to pielietojam kailcirtēs un jāteic, ka arī vējgāzēs ekskavatora harvesters strādā ļoti labi.

Pašlaik uzņēmumā ir divi mežizstrādes mašīnu komplekti (harvesters + forvarders), kā arī divi kokvedēji.

2015. gadā iegādājāmies jaunu ekskavatoru Komatsu PC 210 LC, kuru savā darbnīcā Ādažos pašu spēkiem pārbūvējām par harvesteru – aprīkojām ar Waratah galvu, drošības karkasu, pastiprinātu apakšas bruņu un īpašiem kāpurķēžu fiksatoriem, kas tās notur pret nokrišanu. Kabīnei ir uzstādīti papildus lukturi, drošības karkass, kā arī bruņu stikls – operatora drošībai lielākais drauds ir plīsušas motorzāģa ķēdes posmi. Taču galvenais izaicinājums šādā pārbūvē ir harvestera galvas vadības programmatūras savienojamība ar ekskavatora vadību. Šķiet, ka šāds ekskavatora – harvesters man ir vienīgajam Latvijā, lai gan citviet pasaulē arī mēdz izmantot tādu risinājumu.

2018. gadā nopirkām jaunu astoņriteņu harvesteru Komatsu 901XC, kuru var labi izmantot gan kopšanas cirtēm, gan kailcirtēm. Viens no iemesliem, kādēļ izvēlējos Komatsu, ir tas, ka vietējais dīleris Haitek ļoti ātri noreaģēja un piegādāja tieši tādu tehniku, kāda mums nepieciešama. Arī klīrenss Komatsu harvesteram ir viens no lielākajiem. Savukārt forvarderam pēc mūsu pieprasījuma ražotājs piekabes aizmugurējo asi pabīdīja par 50 centimetriem atpakaļ. Mums iepriekš ar cita zīmola forvarderu bija bēdīga pieredze, ka piekabes ass novietojuma dēļ kravas smaguma centrs nostājas nevienādi un tiltam veidojas pastiprināta slodze, kas izsauc tā bojājumu.

Pašlaik tehnikas parkā ir divi forvarderi – Komatsu 845 (2017. g.) un Komatsu 855 (2019. g.). Forvarderiem regulāri izmantojam riteņu ķēdes, bet harvesterim liekam platās ķēdes pēc vajadzības. Nākotnē ir doma iegādāties vēl vienu forvarderu un vēl vienu kokvedēju, lai varētu strādāt efektīvāk.

Tagad uzņēmumā iztiekam ar diviem kokvedējiem – Scania 500 (2014. g.) un Scania 480 (2018. g.).

Viena mašīna mēnesī nobrauc ap 12 tūkstošiem kilometru. Uz katra kokvedēja strādā pa diviem autovadītājiem, arī katram forvarderam ir divi vadītāji. Ekskavatora harvesteram ir divi operatori, bet ar Komatsu harvesteru uz maiņām strādā trīs operatori.

Mežizstrādes meistaram ir Hyundai Tucson dienesta automobilis, bet tehnikas meistaram ir pilnpiedziņas busiņš Citroen Jumper.

Kopā uzņēmumā ir nodarbināti ap 20 strādājošo.

Pašlaik strādājam tikai ar privātajiem pasūtītājiem. Latvijas valsts mežu konkursos beidzamajos gados neesam uzvarējuši, lai gan savulaik esam strādājuši arī valsts mežos. Savu īpašumu un cirsmu izstrāde pašlaik sastāda 90%, bet pakalpojumu sniegšana ir 10% no uzņēmuma darbības. Kā jau minēju, vajadzētu iegādāties trešo forvarderu un trešo kokvedēju. Vairāk paplašināties gan neplānoju, jo uzskatu, ka šāds uzņēmuma izmērs man ir optimāls – lielāku darbinieku skaitu un plašāku darba apjomu būtu sarežģīti vadīt un pārskatīt.

Apse KL 2018. gadā strādāja ar 5 miljonu eiro apgrozījumu.

PROFI LATVIJA NR.22 (2/2020)