Menu




Intervija ar Tukuma novada AS Dzimtene un LIS Jaunpils agronomu Mārtiņu Beikmani

Intervija 15.05.2024   

Intervija ar Tukuma novada AS Dzimtene un LIS Jaunpils agronomu Mārtiņu Beikmani

Paplašinoties attīsta piena lopkopību

Piena lopkopības uzņēmumi AS Dzimtene un LIS Jaunpils tuvākajos gados kopīgo ganāmpulku no 1500 slacamajām govīm plāno palielināt līdz 2000 piena devējām.

Padomju gados Tukuma rajonā tika izveidots kolhozs Dzimtene, bet Latvijai atgūstot neatkarību, šī saimniecība kļuva par paju sabiedrību un vairākus gadus spēja darboties nesadaloties neskaitāmās sīksaimniecībās. Savukārt LIS Jaunpils tika dibināta jau pagājušā gadsimta 30. gados, tad sekoja padomju laiki, kad lopkopības izmēģinājumu stacija saglbāja savu darbības profilu, un šajos laikos tā tupina darboties jau kā privāts uzņēmums.

Tagad šie abi uzņēmumi nokļuvuši vienu īpašnieku rokās – saimnieki ir igauņu uzņēmēji. Abām saimniecībām, kurām nesen pievienojusies vēl viena jauniegādāta blakusesoša piena lopkopības sainiecība, ir arī kopīgs tehnikas parks, tāpēc tās apskatīsim kā vienotu piena lopkopības uzņēmumu.

Par tehnikas parku un tā attīstību stāsta agronoms Mārtiņš Beikmanis.

- Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība un tai ir pakārtota visa darbība. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 3700 hektāru, no kuriem 1700 hektāru tiek nomāts, bet pārējais ir īpašumā. Aptuveni pusi aizņem platības lopbarībai – zālāji un kukurūza, bet otra puse ir atvēlēta kviešu, miežu un rapša audzēšanai.

Augsnes ir dažādas – Tumes apkārtnē smags māls, bet Jaunpils apkārtnē vieglākas augsnes. Pamatā augsne tiek arta, taču pielietojam arī bezaršanas tehnoloģiju.

Uzņēmumā ir nodarbināti 80 cilvēki, no kuriem 18 ir tehnikas operatori, kuri nodarbojas arī ar tehnikas remontu. Katrai fermai ir savs struktūrvienības vadītājs.

Pavisam ir trīs fermas, kurās tiek turētas 1500 slaucamās govis plus vēl jaunlopi. Plānots slaucamo govju skaitu palielināt līdz 2000. Ganāmpulks sastāv no Holšteinas melnraibajām piena devējām. Vidējais izslaukums no govs gadā ir ap 11 tonnu piena.

Uzņēmumā ir 15 riteņtraktori (150 – 400 ZS), no kuriem 9 ir New Holland. Divi jaunākie ir pērn iegādatie New Holland T8.435. Vēl ir Case IH Puma 185 CVX un Case IH Magnum 340 CVX, kā arī viens Massey Ferguson un pieci pavecāki John Deere. Kā redzams, diezgan raibs traktoru parks, taču pamazām cenšamies pāriet uz vienu zīmolu, proti, New Holland, jo ar tā dīleri Stokker Agritech ir izveidojusies ļoti laba sadarbība.

Ražu novācam ar nesen iegādatajiem un nu jau vienu sezonu nostrādājušajiem New Holland CR 8.90 kombainiem ar kāpurķēdēm un 9 metru hederiem. Vēl ir divi John Deere T 660 (2007 un 2018) ar 7,5 metru hederiem.

Tehnikas parkā ir trīs JCB teleskopiskie iekrāvēji, kā arī lielais riteņiekrāvējs Hitachi ZW220-7 Agro ar platām riepām, speciālu skābsiena satvērēju, palešu dakšām un universālu kausu. Saimniecībā šā iekrāvēja pamatuzdevums ir skābbarības piestumšana (700 h un 46 000 t gadā). Tas ir aprīkots ar hidraulisko ātro sakabi un papildus hidroizvadiem, tādējādi kļūstot par universālu palīgu dažādu agregātu piedziņai un liela apjoma materiālu pārvietošanai. Tāpat šis iekrāvējs ziemā ir labs palīgs ceļu un laukumu tīrīšanai.

Skābbarību glabājam gan tranšejās, gan arī uzņēmuma Rilata Farming piegādātajos tuneļu maisos, kur liekam arī kukurūzas pastu un graudu pastu. Mums ir īpaša Romill iekārta tuneļa pildīšanai ar pastām un Budissa Bagger RT 8000 iekārta skābbarībai. Tuneļiem ir daudz priekšrocību, taču vajag gludu, cietu virsmu un jāsargā no putniem un žurkām. Tuneļos sapildīto lopbarību ir viegli uzskaitīt, un darba process, kad tas apgūts, ir salīdzinoši vienkāršs, taču jāveic rūpīgi. Uzpildes laikā, ja pēkšņi sabojājas laika apstākļi, procesu var mierīgi iepauzēt. Salīdzinoši, kraujot zaļbarību bedrē, lietus ietekme ir krietni lielāka. Turklāt tuneļos ir ļoti maz zudumu – gan uzglabāšanas laikā, gan pie izņemšanas.

Pie lopbarības sagatavošanas vasarā strādā 8 – 9 cilvēku brigāde. Galvenais darbu darītājs ir Claas Jaguar 940 (2021). Nākotnē, palielinoties ganāmpulkam, droši vien vajadzēs iegādāties vēl vienu Jaguar. Zāli pļaujam ar Pöttinger 10 metru pļaušanas kombināciju (2018) un tālāk strādajam ar Pöttinger 14 metru grābekli.

Salmus lopbarībai un pakaišiem sagatavojam ar Claas Quadrant 5300 kvadrātķīpu presi (2022), kas aprīkota ar savācējratiņiem četrām ķīpām.

Pats jaunākais tehnikas pirkums mums ir lopbarības mikseris – izdalitājs pašgājējs Siloking Selfline System 500+ 2519.

Vēl tehnikas parkā ir četri Kuhn maiņvērsējarkli (divi seškorpusu un pa vienam pieckorpusu un četrkorpusu), kā arī viens Kverneland seškorpusu arkls. Jaunākajam arklam ir pieci gadi, bet vecākajam jau virāk kā desmit gadu.

Augsnes apstrādei izmantojam arī Väderstad Carrier XL disku kultivatoru (9 m), Horsch Jokker kultivatoru (6 m), Pöttinger disku kultivatoru (6 m), Väderstad TopDown zaru kultivatoru (4 m) un Väderstad Rexius diskus (6 m) ar BioDrill zālaju sēšanai.

Tiešajai sējai mums ir Horsch Focus 4 TD (2023), klasiskajai sējai ir Amazone Cirrus 6003-2 sējmašīna (2017), bet kukurūzas sējai ir Väderstad Tempo 12 rindu sējmašīna.

Augu aizsardzībai ir divi Agro 6000 piekabināmie miglotāji (30 m), taču nākotnē vajadzētu jaunu pašgājēju. Tāpat ir divi Amazone ZA-TS 4200 izkliedētāji (2021), kā arī piekabināmais Amazone ZG-B 5500. Vēl ir Jeantil kūtsmēslu kliedētājs.

Tāpat ir Joskin piekabes, no kurām divas ir trīsasu (26 m3) ar maināmu kravaskasti/mucu un viena 18 m3. Vircas iestrādei izmantojam šķidrmēslu mucu ar piecu metru agresīviem diskiem un astoņu metru zāles diskiem. Tehnikas parkā ir arī Western un Pronar piekabes. Reizēs, kad paši saviem spēkiem netiekam galā, izmantojam ārpakalpojumus, piemēram, uzņēmuma OtankiMill transporta pakalpojumus.

PROFI LATVIJA NR.38 (2024-02)

 



gallery image
gallery image
gallery image
gallery image
gallery image
gallery image
gallery image

Jūs varētu interesēt arī


Intervija

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Saldus novada Blīdenes pagasta SIA Rāvas

INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Saldus novada Blīdenes pagasta SIA Rāvas

SIA Rāvas vadītājs Uldis Ķirsis juniors stāsta par uzņēmuma...

Intervija

INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU: Meža Enerģija SIA

INTERVIJA AR MEŽSAIMNIEKU: Meža Enerģija SIA

Par SIA Meža Enerģija pirmsākumiem un izaugsmi stāsta uzņēmu...