INTERVIJA AR LAUKSAIMNIEKU: Valmieras novada Kocēnu pagasta zemnieku saimniecība Mazdzērvītes

Ģimenes saimniecība ar pievienoto vērtību

Zemnieku saimniecības Mazdzērvītes pamatnodarbošanās ir liellopu audzēšana piena un gaļas ražošanai. Īpašu pievienoto vērtību saražotajai produkcijai sniedz sabiedrības iepazīstināšana ar steika pagatavošanas kultūru.

Iedvesmu un zināšanas gan fermas viedošanā, gan steika gatavošanā Ločmeļu ģimene savulaik smēlusies pieredzes braucienos uz Ameriku. Taču galvenais, kas nodrošinājis panākumus ir drosme eksperimentēt un nepadošanās pirmo grūtību priekšā.

Par uzņēmuma attīstību un pieredzi tehnikas izmantošanā stāsta saimniecības vadītājs Jānis Ločmelis juniors.

- Mazdzērvītes 1993. gadā dibināja mani vecāki Jānis un Aisma Ločmeļi, iegādajoties 27 hektāru saimniecību. Sākumā, kā jau tolaik daudziem, bija naturālā saimniecība, kad audzēja visu pēc kārtas. Līdz 2000. gadam notika pakāpeniska evolūcija, tika uzbūvēts tenta angārs, kur turēt govis. 2010. gadā ganāmpulks bija izaudzis līdz 80 slaucamām govīm plus vēl jaunlopi.

2007. gadā iegādājāmies tukšu bijušo kolhoza fermu, bet 2010. gadā tika apstiprināts LAD projekts un tajā vietā gada laikā tika uzbūvēts jauns piena lopkopības komplekss, kas sastāv no septiņām ēkām, ieskaitot slaukšanas kompleksu. Pakāpeniski tika palielināts arī ganāmpulks.

Tajā laikā pārņēmām saimniecības vadību no vecākiem. Esmu saimniecības vadītājs, brālis Roberts ir atbildīgais par tehniskajām lietām fermā, kā arī veic praktisko darbu ar govju aprūpi, viņa sieva Marta ir veterinārārste un ir atbildīga par ganāmpulka menedžmentu un atražošanas procesu. Mana sieva Laura nodarbojas ar lietvedību, bet jaunākais brālis Rūdolfs saimniecībā ir aizņemts ar dažādiem ikdienas darbiem un palīdz vecākiem ar liellopu gaļas sagatavošanu. Tātad visa ģimene ir iesaistīta. Bez mums saimniecībā ikdienā strādā vēl 13 darbinieku.

Piens un gaļa

Pamatnodarbošanās mums ir piena lopkopība – ganāmpulkā ir 450 liellopu, no kuriem 300 ir Holšteinas melnraibās šķirnes piena devējas. Visām telēm un daļai no govīm sēklošanai izmantojam šķiroto biomateriālu, pārējos dzīvniekus pēc atlases sēklojam ar gaļas šķirņu krustojumiem. Holšteinas vēršus un krustojumu vēršus audzējam līdz 22-23 mēnešu vecumam, pēc tam no tiem iegūstam augstas kvalitātes steiku un pārējos liellopu gaļas produktus. Varu minēt interesantu faktu, ka pasaulē aizvien vairāk gaļas lopu nāk no piensaimniecības fermām, jo krustojumu dzīvniekiem ir labāka gaļas kvalitāte.

Joprojām eksperimentējam ar gaļas liellopu šķirnēm, jo steiks ir tēva sirdslieta. Mūsu ražoto liellopa gaļu var iegādāties tikai ar Latvijas Steiku kluba starpniecību. Liellopa gaļai mēs pievienojam vērtību – zināšanas. Vecāki tagad pamatā ir aizņemti mana tēva dibinātajā Latvijas Steiku klubā, kurā esam viņu iecēluši par prezidentu. Klubs regulāri organizē steika nodarbības, kurās interesenti tiek iepazīstināti ar Latvijā audzētu liellopa gaļu, kas tiek nogatavināta, pagatavota un grilēta pēc Amerikas steika tradīcijām.

Mūsu ģimenes saimniecībā ikdienā vecāki nodarbojas ar steiku un gaļas lietām, bet mēs ar piensaimniecību un lopkopību, līdz ar to nav nekādas rīvēšanās starp paaudzēm un visi ir apmierināti.

Ferma ar smilšu gultām

Vidējais izslaukums no govs dienā ir 37 – 38 litri. Slaukšana notiek DeLaval 2x10 paralēlajā zālē, taču nākotnē plānojam pāriet uz slaukšanas robotiem.

Mums ir aukstā tipa fermas bez aizkariem, bet ar smilšu guļvietām, kurām tiek izmantotas atkārtoti savāktas ar gravitācijas principu separētas smiltis. Šādas fermas noskatījām ASV, kad tur bijām kopā ar brāli. No fermas savāktie mēsli kopā ar smiltīm pa šķērskanālu tiek skaloti līdz betonētam smilšu nosēdkanālam, kur smiltis nosēžas, bet mēsli kopā ar vircu tek tālāk uz trīs dažādu izmēru, bet savstarpēji savienotām mēslu lagūnām. Pirmajā un mazākajā lagūnā ir nedaudz smilšu un mēslu biezā frakcija, otrā lagūna ir mēsli un virca, bet trešajā lagūnā ir virca, kuru atkārtoti izmantojam šķērskanāla skalošanai. Smilšu nosēdkanālu ar traktoru tīrām reizi 2-3 nedēļās, kur iegūstam aptuveni 80% smilšu, kuras izmantojam atkārtoti kā pakaišu materiālu.

Pašlaik apsaimniekojam 500 hektāru, no kuriem puse zemes ir pašu īpašumā un pusi nomājam. 250 hektāru platībā tiek audzēti dažādi zālāji un līdz 150 hektāriem – kukurūza. Pirms pāris gadiem aptuveni 100 hektāru platībā sākām audzēt arī graudaugus, lai uzlabotu augseku un iegūtu salmus.

Tīrumi mums ir Kocēnu pagasta teritorijā un nosacīti sadalīti trīs grupās – vistuvākie ir ap fermu kompleksu, tad 8 km attālumā atrodas sākotnējās saimniecības tīrumi un tad vēl citi lauki, no kuriem tālākais ir 10 km tālu.

Traktori un cita tehnika

Pirmos jaunos traktorus savulaik (2005., 2007. un 2012. gadā) iegādājāmies Massey Ferguson (150 – 180 ZS), tad tiem pievienojās lietots New Holland TM190 un mazlietots Claas Axion 850. Visi minētie traktori kalpo labi un par tiem neko sliktu nevar teikt. Nesen traktoru parku papildināja jauni 2022. gada Case IH Puma 220 un 2023. gada Case IH Puma 200 CVX. Arī ar šiem traktoriem un Dotnuva Baltic servisu esam pilnībā apmierināti.

Skābbarību gatavojam ar Claas Jaguar 960, kuram ir kukurūzas un zāles hederi. Šo pašgājējsmalcinātāju pirms sešiem gadiem iegādājāmies lietotu. Skābbarības blietēšanai un citiem darbiem mums ir lielais riteņiekrāvējs Volvo L90E.

Fermā neaizstājams ir Kuhn 19 m3 pašgājējs lopbarības mikseris izdalītājs. To pirms trim gadiem Vācijā iegādājāmies lietotu un tas ir labi aprīkots, tajā skaitā ar attālināto barošanas programmu. Lopbarības piestumšanā un citos fermas ikdienas darbos strādā Weidemann 1250 un Mustang AL406 kompaktie iekrāvēji. Tāpat ļoti noderīgs ir Manitou 735 teleskopiskais iekrāvējs.

Mums ir arī no kaimiņa iegādāts John Deere 9640 kombains ar piecu metru hederu. Sākotnēji bijām domājuši ņemt kulšanas pakalpojumu, taču tad kaimiņš pirka jaunu kombainu un veco mums labi zināmo kombainu tirgoja prom. Tā tikām pie sava kombaina.

No lopbarības sagatavošanas tehnikas vēl ir divas trīskāršas pļaujmašīnu kombinācijas Claas Disco (2008) un Pöttinger X8 (2012), kā arī Claas Liner četru rotoru vālotājs un Krone prese.

Tehnikas parkā ir arī divi kravas auto – Volvo FH12 un Scania 380, kuri strādā ar puspiekabēm un mucu. Tāpat ir arī divas traktoru piekabes Multiva TR 170 un Pronar T 700, kā arī Pronar mēslu ārdītājs, kuru izmantojam arī kaļķu izkliedēšanai. Vēl ir divas 25 m3 vircas mucas transportēšanai un viena 35 m3 vircas muca ar iestrādes caurulītēm. Vircu līdz laukam nogādājam ar abām traktoru mucām un kravas auto mucu – puspiekabi un tad tā tiek pārsūknēta iestrādes mucā. Tuvējiem tīrumiem no kaimiņa pakalpojumā ņemam vircas iestrādes šļūteņu sistēmu.

Vēl mums no savas tehnikas ir Hardi Ranger 2500 smidzinātājs un Bogballe minerālmēslu izkliedētajs, kā arī Tume rugaines kultivators ar diskiem (4 m) un Väderstad Rollex veltņi (6,2 m) ar BioDrill sīksēklu sējmašīnu zālāju piesēšanai, kā arī HE-VA agresīvie veltņi (6,2 m).

Kooperācija ar kaimiņiem

Visu citu nepieciešamo tehniku ņemam pakalpojumā, proti, kooperējamies ar kaimiņiem. Gadu gaitā izveidojies veiksmīga sadarbība ar pieciem sešiem tuvējās apkaimes lauksaimniekiem. Tā nu mēs savā starpā kooperējamies un viens otram aizdodam tehniku vai sniedzam nepieciešamo darbu pakalojumus. Piemēram, mums nav savs arkls un sējmašīna, kurus aizņemamies no kaimiņiem, bet lopbarības sagatavošanas laikā ņemam transporta pakalpojumus. Savukārt citiem palīdzam ar to kas ir mums, piemēram, pašgājējsmalcinātāju, mēslu izkliedētājpiekabi vai kombainu.

Runājot par kooperāciju noteikti vēlos pieminēt, ka esam piensaimnieku kooperatīva Piena loģistika biedri un kopš septembra esmu šī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Šobrīd tas ir lielākais piensaimnieku kooperatīvs Latvijā, kurā ir apvienojušies 75 biedri. Dienā kooperatīva mašīnas savāc vairāk nekā 300 tonnu piena un piegādā pārstrādātājiem. Tas sastāda 14 procentus no Latvijā dienā saražotā piena. Kooperatīva tuvākais mērķis ir panākt pēc iespējas stabilāku piena cenu ilgākā laika periodā. Aicinām piena pārstrādātājus uz līdzvērtīgu dialogu par pieejamajiem piena apjomiem un ilgtermiņa sadarbību, jo nedzīvojam jau tikai šodienai. Veiksmīgi pirmos līgumus esam jau noslēguši, kuri ir ilgtermiņa, ar fiksētu apjomu, savukārt cena piesaistīta Eiropas piena biržas vai ES vidējai cenai.

Atgriežoties pie Mazdzērvītēm un runājot par saimniecības tuvākajiem mērķiem, strādājam pie tā lai kļūtu efektīvāki ar esošajiem resursiem: zemi, darbaspēku, tehniku un dzīvniekiem. Novēlam ikvienam saimniekam atrast iespēju kooperēties, strādāt kopā ar kaimiņiem, jo nākotnē tieši tā būs panākumu atslēga…

PROFI LATVIJA NR.39 (2024-04)